Cilvēks, cilvēku ģints
Homo.
Raksturīgākā cilvēka dzimtas ģints.
Cilvēku ģints pieder cilvēkpērtiķu dzimtai, un tajā iekļauts gan mūsdienu saprātīgais cilvēks, gan tā tuvākās, izmirušās ģenētiski radniecīgās sugas un priekštečus, kas atšķīrušies no saviem senajiem radiniekiem dzīvniekiem ar apzinātu darbu - darbarīku izgatavošanu.
Cilvēku ģintī ir 3 pasugas:
- stāvstājas cilvēks;
- Neandertāles cilvēks;
- cilvēks, kas atbilst 3 cilvēka evolūcijas stadijām - arhantropa, paleoantropa un neoantropa stadijai.
Visām cilvēku ģints sugām, kas veido vienotu cilvēku senču filētisko rindu, raksturīga progresīva galvas smadzeņu attīstība - pakāpeniska galvas smadzeņu tilpuma palielināšanās no 675 kubcm prasmīgajam cilvēkam līdz 1550 kubcm mūsdienu cilvēkam.
Pētījumi. Līdz XX gs. 60.-70.gadiem par senāko cilvēku uzskatīja stāvusejošo cilvēku, kas eksistējis pirms 900-300 tūkstošiem gadu.
1960.-1963.gadu pētījumi Olduvajas aizā (Tanzānija, Austrumāfrika) atklātās prasmīgā cilvēka atliekas liecināja, ka cilvēks ir bijis jau daudz agrāk - vismaz pirms 2 miljoniem gadu. Prasmīgā cilvēka vieta cilvēku filoģenēzē vēl nav pienācīgi noskaidrota, bet vairums zinātnieku sliecas to uzskatīt par senāko cilvēka ģints sugu, kas ieņem starpstāvokli starp australopitēkiem un stāvusejošajiem cilvēkiem.
Paleontologi, cenšoties rast atbildes uz jautājumiem par cilvēku izcelsmi, jau sākot no XX gs. vidus, Āfrikā meklē Homo ģints senāko pārstāvju fosilijas. Atbilstoši mūsdienu priekšstatiem, Homo ģints nodalījusies no kādas australopitēku sugas apmēram pirms 2,5 līdz 3 miljoniem gadu tālā senatnē. Diemžēl līdz šim izdevies atrast pavisam nedaudz un fragmentāru agrīno Homo atlieku, turklāt vairāki no nozīmīgajiem atradumiem bija stipri bojāti.
Līdz šim vecākā atrastā Homo fosilija bija 2,3 miljonus gadu vecs augšžoklis, līdz 2015.gadā Etiopijas Afāras reģionā Ledigeraras fosīliju atradnē uzgāja apakšžokļa kreiso pusi ar 5 zobiem, ko datēja kā 2,8 miljonu gadu vecu.
Atšķirība no citiem primātiem.
Cilvēkam vienīgajam no primātiem kājas ir garākas par rokām. Tāēļ cilvēkiem sāp muguras un nobīdas mugurkaula skriemeļi.
Cilvēkam vienīgajam no primātiem ir zemādas tauku slānis.
Cilvēkam vienīgajam no primātiem ir rets ķermeņa apmatojums.
Starp cilvēkveidīgajiem (hominīdiem) tikai cilvēks spēj peldēt.
Tikai cilvēkam raksturīga bradikardija t.i. automātiska sirdsdarbības palēnināšanās ūdenī.
Vienīgais no primātiem, kam ir tik lielas smadzenes.
Vienīgais no primātiem, kam acu zobi (ilkņi) ir tikpat gari kā citi zobi. (vai tad?)
Vienīgais no primātiem spēj apzināti kontrolēt savu elpošanu, tādejādi modulējot runas skaņas. Entuziastu mēģinājumi iemēcīt runāt pērtiķus bija nesekmīgi tieši šā iemesla dēļ - tie nespēja regulēt elpošanu.
Cilvēka pārošanās nav sezonāla, kā pārējiem primātiem.
Cilvēkam ir garāka pipele, nekā citiem primātiem. 1960.gadā tika izvirzīta hipotēze, ka cilvēka dzimumorgāna konstrukcija skaidrojama ar to, ka sirmos aizlaikos mūsu senčiem bijis dzīvesveids pa pusei ūdenī (kā roņiem!).
Cilvēkam ir izvelvēts krūšu kurvis, kā nav citiem primātiem.
Raksti.
Etiopijā atrasta senākā zināmā Homo dzimtas fosilija.
Malaizijā atrod pasaulē senāko akmens cirvi.
Saites.
Cilvēka dzimta.
Cilvēka evolūcija.
Homo sapiens.
