Hokings, Stīvens (1942.-2018.g.)
Slavens britu astronoms, kurš pētījumus teorētiskajā kosmoloģijā un kvantu gravitācijā veica par spīti smagai slimībai, daudzu grāmatu autors.
Dzīvesgājums. Dzimis 1942.gada 8.janvārī.
21 gada vecumā ārsti viņam diagnosticēja motoro neironu slimību - amiotrofo laterālo sklerozi, paredzot, ka dzīvot atlicis ne vairāk par gadu. Slimībai progresējot, viņš zaudēja spēju runāt un gandrīz nespēja pakustēties. Sazinājās ar datora palīdzību, kas reaģēja uz acu kustību.
Melnā cauruma entropijas formula – to 1974.gadā izskaitļoja Stīvens Hokings. Melnā cauruma entropiju var nolasīt uz tā horizonta. Melnā cauruma horizonta laukums ir melnā cauruma entropijas mērs.
Trīsdesmit gadu no 1979. līdz 2009.gadam bija Kembridžas universitātes matemātikas goda profesors. Kembridžas studenti ar lepnumu sauca viņu par "pasaulē pirmo kibernētisko organismu - kiborgu."
2015.gadā Buenosairesas Mākslīgā intelekta konferencē tūkstotis pētnieku, to skaitā arī Stīvens Hokings, parakstīja petīciju, aicinot aizliegt autonomās letālās ieroču sistēmas, tā jau sasniegusi ANO. 2019.gadā šo iniciatīvu apturēja Izraēla, Krievija, Austrālija, Lielbritānija un ASV.
Miris 2018.gada 14.martā 76 gadu vecumā.
Nospiedums cvilizācijā.
"Stīvena Hokinga teorija." Filma, saukta arī kā "teorija par visu." Mūziku tai sarakstījis īslandiešu komponists Johans Johansons, 2014.gadā par to saņēmis "Zelta globusu," nominēts "Oskaram," "Gremmi" un BAFTA prēmijai.
Stīvens Hokings savulaik apgalvoja, ka cilvēki jau radījuši mākslīgo intelektu datorvidē, proti, datoru vīrusus. Būtībā, neviens jau nezina, kā var evolucionēt šāda kvazidzīvība.
Raksti.
Britu astrofiziķis Stīvens Hokings joprojām baidās no citplanētiešiem.
Britu astrofiziķis Stīvens Hokings palīdz uzsākt vērienīgu ārpuszemes saprāta meklēšanas projektu.
Saites.
Astronomija un astronomi.
