Hovels, Deivids (~1718.-1719.g.)
Angļu pirāts, kas darbojies Karību jūrā un pie Āfrikas krastiem 1718.-1719.gados. Humāni izturējās pret gūstekņiem un priekšroku deva viltībai, ne rupjam spēkam.
Dzīvesgājums. Dzimis Milfordā (Monmutšīras grāfiste, Velsa).
Līdz 1718.gadam kalpoja par kapteiņa Skinnera palīgu uz tirdzniecības kuģa "Keidogan." Reiz pie Sjerraleones krastiem kuģi sagrāba savās rokās britu pirāti Edvarda Inglanda vadībā.Kapteini nodūra ar zobeniem turpat uz klāja komandas acu priešā. Komandas locekļiem tika piedāvāts stāties pirātos, ko daudzi arī izdarīja. Tomēr Hovels atteicās, viņu negalēja nost, bet izsēdināja Barbadosas salā.
Salas varasiestādes izturējās pret Hovelu ar aizdomām un iesēdināja to tuptūzī uz 3 mēnešiem. Par to Hovels dikti apvainojās. Iznacis no cietuma, nevarēja atrast nodarbošanos, jo visur viņam sekoja jūras laupītāja "slava."
Tad viņš devās uz Ņūprovidenci (tagad ASV), kas tolaik tika uzskatīta par pirātu galvaspilsētu. Tur viņš iekārtojās darbā pie divām liellaivām - "Malvil Traider" un "Bak." Tikko tās piestāja Martinikā, Deivids uz tām sacēla dumpi. Pasākums norisa veiksmīgi, sevi Deivids pasludināja par barvedi, "Beka" kastā uzvilka jautro Rodžeru un nepievienojušos izsēdināja krastā.
Pirāti devās uz Espaņjolas salu (tagad Haiti). Tur tie spīvā un īsā cīņā ieņēma nejauši satikto 10 lielgabalu franču kuģi. Jau esot uz jaunā sagrābtā kuģa klāja, Deiviss pamanīja citu franču kuģi - nu jau 24 lielgabalu kuģi ar 60 cilvēku komandu uz klāja. Jaunais pirāts piemēroja viltību - pietuvojies kliedziena attālumā, viņš paziņoja, ka, ja franči nepadosies, tad pie apvāršņa redzamais kuģis (tas bija pamestais "Bak"), kurā atrodas vēl 50 pirātu, apkaus visus bez izņēmuma. Tā arī francūži padevās bez neviena šāviena.
Visus gūstekņus Deiviss atlaida, bet sagrābto kuģi pērdēvēja par "Karali Džeimsu," ar uru devās uz Zaļā raga salām - uz portugāļu pilsētiņu Sentdžagu. Pārkuģojuši okeānu, pirāti nolēma uzbrukt "Gambijas" pili, kas bija portugāļu vergu tirdzniecības priekšpostenis Gambijas upē.
Deiviss un vēl divi viņa ļaudis pārģērbās bagātu tirgoņu drānās un tādā paskatā nostājās cietokšna komandanta priekšā kā komersanti no Liverpūles. Esot bijuši Senegālā ar nolūku iegādāties ziloņkaulu, taču plānus izjaucis pirātu uzbrukums, un tagad tie vēloties pirkt vergus, lai brauciens nebūtu "pa tukšo." Kā cienījami viesi pirāti tika izvadāti pa cietoksnīti un tā izlūkoja visu aizsardzības sistēmu.
Reidā stāvēja vēl viens tirdzniecības kuģis, un pirāti klusītēm sagrāba arī to, lai nebūtu traucēklis plānotajai operācijai. 20 pirātu palika uz "Karaļa Džeimsa," gaidot signālu no kapteiņa, bet galvenā grupa ar Deivisu priekšgalā devās uz pili. Tur tie viegli savaņoja komendantu un ar šāvienu pa logu deva uzbrukuma signālu pirātiem. Cietokšņa garnizons bez īstas cīņas tika savaņģots un atbruņots, neviens pat necieta. Pirātu ķēriens bija 2 000 mārciņu sudrabā, uztaisīja kārtīgu dropīti.
Kad, pēc veiksmīgāuzbrukua, "Karalis Džeimss" jau grasījās pamest notikuma vietu, ostas vietyā ienāca cits pirātu kugis. Tie bija franču flibustieri ar Oliveru La Būzu priekšgalā un tie taisījās uzbrukts Deivisa pirātiem. Tomēr starpgadījumu ātri vien nolīdzināja ar ruma mucas starpniecību. Vēl pēc divām dienām ostā ienāca pirāti Koklina vadībā. Tā nu apvienotiem spēkiem pirāti ieņēma un izlaupīja tuvējo pilsētiņu, un ar laupījumu izklīda.
Dzīves nogalē pirāts Koklins ar pseidonīmu Viljams Snelgreivs uzrakstīja autobiogrāfisku grāmatu par savu pirātisko dzīvi, kurā ļoti atzinīgi izteicās par Deivisu Houelu kā gudru un cēlsirdīgu cilvēku.
Deiviss palika pirātojam pie Āfrikas krastiem, laupot tirgotāju kuģus. Drīz vien viņš pārdroši uzbruka 30 lielgabalu holandiešu kuģim, kuru arī ieņēma. Pirāti pērclās uz šo kuģi, nosaukdami to par "Klaidoni." Jau ar tā palīdzību Deiviss sagrāba uzreiz trīs tirgotāju kuģus ar kravām. Uz viena no tiem bija pieredzējis jūrnieks Bartolomeo Robertss, ko Deiviss piespieda kļūt par savu palīgu. Vēlāk Bartolomeo kļuva par draudīgu pirātu.
Kādu reizi Deivisam izdevās sagrābt kuģi ar pašu Akras valdnieku un 15 000 mārciņu zeltā, kas bija vislielākā viņa trofeja.
Reiz Deiviss nolēma uzbrukt portugāļu salai Prinsipai. Ieradies pie vietējā gubernatora, viņš stādījās priekšā kā tāda britu kuģa kapteinis, kas ķer pirātus. Salas gubernators bija ar mieru Hovelam sniegt dažādu palīdzību. Tikmēr līcī iebrauca mazs franču tirdzniecības burenieks. Deiviss tūdaļ paziņoja, ka kuģis pieder pirātiem, un sagrāba to. Gubernators bija iespaidots no britu entuziasma. Tikmēr viltīgais Deiviss paziņoja, ka uzdāvinās gubernatoram nēģeru vergus no sagrābtā franču kuģa - viņa plāns bija izmānīt gubernatoru uz kuģa un saņemt to kā ķīlnieku, to atdodot tikai pret 40 000 mārciņām.
Tikmēr sagūstītie nēģeri bija izbēguši no pirātu kuģa, aizbēguši pie gubernatora un izstāstījuši patiesību. Neko nenojauzdams, Deiviss ar miesassargiem no rīta ieradās krastā pie pils.Tās apsardze tūdaļ pat atklāja uguni, nogailinādami pirātu barvedi uz vietas. Tas notika 1719.gada jūnijā vai jūlijā.
Palikušies pirāti par savu kapteini izvēlēja Bartolomeju Robertsu, kas nokomandēja sagraut gubernatora pili. Kuģis ar saviem 30 lielgabaliem tā vālēja pa pili, ka nekas vairs lāga no tās nepalika. Tā pirāti atrieba sava kapteiņa nāvi.
