Hišams (724.-743.g.)
Omeijādu dinastijas kalifs no 724. līdz 743.gadam.
Radniecība. Pēdējais no 4 Abdelmalika dēliem.
Brāļi – Al Valīds I, Suleimans un Jazīds II (iepriekšējais kalifs).
Dzīvesgājums. Kāpa tronī 724.gadā. „Vienīgais patiesi lielais cilvēks dinastijā [Omeijādu] bija Hišams” (Al Masudi „Zelta pļavas,” X gs.).
Ārkārtīgi godājams cilvēks, aristokrāts pēc rakstura. Ar savu valdīšanu mēģināja novērst iepriekšējā kalifa Jazīda II nejēdzīgās valdīšanas sekas.
Iekšpolitika. Hišama valdīšanas laikā valstī atjaunoja praksi aplikt iedzīvotājus ar nodokli, kāda tā eksistēja līdz kalifa Omāra II valdīšanas laikam. Tā rezultātā pieauga kalifāta ieņēmumi, kas uz laiku ļāva atjaunot savu ekonomisko varenību. To sekmēja arī Hišama atbalstītā mākslīgās apūdeņošanas sistēma.
Tomēr pastiprinātā ekspluatācija izsauca pakļauto tautu sacelšanos, no kurām kā lielākās var minēt sacelšanos Maueranahrā 736.-737.gados un Ziemeļāfrikā.
Viņa valdīšanas laikā pieauga šiītu nemieri, kas joprojām uzskatīja Omeijādu valdīšanu par bezdievīgu.
738.gadā par spekulāciju ar labību un citām precēm (tas ir grēks pēc Korāna) noņēma no amata Irākas vietvaldi Halidu ibn Abdullu al Kainu. Halīds mēģināja pacelt dumpi Irākā, bet to izjauca kalifa sīriešu armijas iejaukšanās.
Ārpolitika. 730.gadā hazāri veica sirojumus pret kalifāta ZA provincēm. Uz neilgu laiku hazāri atņēma arābiem Armēniju un iebruka kalifātā līdz pat Mosulai. Beigu beigās arābi klejotājus tomēr izdzina.
Nāve. Nomira 743.gadā.
Aplūkojamie objekti.
Hišama pils Jērikā. Atrodas Jērikā. Būvēta kā medību pils 724.gadā. Tagad tikai drupas, jo sagruvusi zemestrīcē. Skaistas grīdas mozaīkas ir tur šodien aplūkojamas.
Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).
