Havajiešu Plūdu stāsts
Zeme, kurā aug Svētais koks, tiek aprakstīta kā paradīze, tajā radusies cilvēce, un no kurienes tie izplatījušies pa visu pasauli. Tie pameta savu dzimteni, kad tā nogrima jūras dzelmē un pārvērtās par mirušo valstību (tāpat uzskata arī Jaunzēlandes maori).
Havaju salu iedzīvotāji apraksta „Kahina’rii jūru” (Tai-a-kahina’rii), kas aizpildījusi to pirmdzimteni pēc tam, kad tā tikusi debesu Ta-poha-i-tahi-ora („sprādziena dzīves vietā”) sadedzināta.
Kumu-Lipo. „Radīšanas dziesma.” Tā nosaukumā jau ietilpst sakne mu.
Pats senākais un svarīgākais havajiešu mutvārdu mīts. Tulkojis havajiešu speciālists Berness Bišops. Viņš norāda uz tā ārkārtīgo senumu, jo tajā daudzi vārdi ir arhaiski un pilnīgi havajiešiem nezināmi. Sadalīta daudzos pantos, no kuriem jau pašā pirmajā skaidri tiek runāts par Klusā okeāna civilizācijas lemūrisko izcelsmi. Šis mīts satur arī stāstu par Lielajiem plūdiem.
Saturs. „Apvērsuma ēra” iesākās ar slavenās vulkānu dieves parādīšanos: „No Kahiki ieradās sieviete Pele. Raugiet izvirdumu Kahiki! Te esi līdzīga zibens zibsnim, o Pele! Peles acis deg, debesis dreb, zeme satricinās līdz pat svētajām vietām. Zeme dreb, debesis aizveras. Jūra trako, viļņi veļas uz pludmalēm, paceļas uz apdzīvotām vietām un pamazām noslīcina sauszemi.”
„Apvērsuma ēra” nobeidzas ar „plūdiem, kas izsauca visu vadoņu krišanu,” kas „bariem bēga no izzūdošās salas un moana liha [okeāna] pleciem. Tā senos laikos izbeidzās pirmo vadoņu dinastija. Gāja bojā straumes, kas nāca no Zemes Nabas. Tas bija lielais karu vilnis. Daudzi izzuda un izklīda naktī. Bangojošais okeāns noklāja kalnus un aprija dzīvību, kas cēlās augstāk un augstāk virs applūdušajām mājām. O, rēcošā jūra, mutuļojošā jūra, verdošā jūra, tā ieskāva mūs. O lielais Kahiki paisums! Tā beidzās Haiviki pasaule.”
No tā laika rietumi, no kurienes ieradās kahiki, tika saukts par he-ala-nui-o-ka-make („lielais mirušo ceļš”). Pati grimusī dzimtene tika no jauna pārdēvēta par Kahiki-ho-nuakele („dievišķā dzimtene, kas izzudusi dziļā zilā jūrā”).
Neskatoties uz katastrofu, daudzi tomēr izdzīvoja. Viens no tādiem bija Nu U, kas kopā ar sievu Lilinoe, trim dēliem un to sievām aizpeldēja ar ķēniņa kuģi, kas laimīgi piestāja Havaju salās.
Kad Havaju salās kristīgie misionāri stāstīja senžīdu lielo plūdu variantu no Bībeles, iezemieši teicās par to jau zinām. Viņu tēvi stāstījuši, ka kādreiz visa zeme tikusi appludināta un tikai neliela Mauna Kea kalna virsotne palikusi virs ūdens. Tajā divi cilvēki izglābušies no katastrofas. Taču havajieši nekad nebija dzirdējuši par Šķirstu un bija paraduši Lielos plūdus saukt par "Kahinarii jūru" (kai-a-Kahinarii).
Kopš tiem laikiem havajieši piekrastē ar skatu uz jūru uzstāda koka statujas tiki, lai tās viņus aizsargātu pret Plūdiem.
Saites.
Pasaules Plūdu stāsti.
