Hronoloģija, Zemes
Pirms 4,5-4,6 miljardiem gadu - rodas Zeme, noformējas tās viela (Zemes vecums gan vēl ir diskutabls).
Nākošie 600 miljoni gadu - šai laikā notiek zemes atdzišana un attiecīgi iežu sacietēšana. Šā laika beigās tā atdzisusi tiktāl, ka izveidojas plāns garozas slānis, un kļūst iespējama dzīvība.
Pirms 3,9 miljardiem gadu - laika sākumā zem gāzu atmosfēras izveidojas minerāliem bagātas ūdens peļķes, kas līdz ar pirmo primitīvo šūnu organismu parādīšanos kļūst par dzīvības "pirmējo buljonu." Visapšaubītākais un grūti iespējamākais dzīvības rašanās teorijas posms.
Pirms 3,8 miljardi gadu - zinātnieki ir visai vienoti jautājumā, ka jaunā dzīvība praktiski uzreiz izplatījusies pa visu planētu - tā tikusi baktēriju kolonizēta. Par to norāda daudzas, lai arī otršķirīgas, liecības - nogulumiežu slāņi Laboradoras pussalā (Kanāda) un Grenlandes DR, kas datēti kā 3,8 miljardi gadu veci (Lyn Margulis and Dorion Sagan, "Micro-Cosmos: Four Billion Years of Microbial Evolution," Summit Books, Ņujorka, 1986.g., 43.lpp.).
Pirms 3,4 miljardiem gadu - ap šo laiku fakts, ka baktērijas ir kolonizējušas zemi ir jau noteikts un neapgāžams, jo tieši no šī laika nāk visvecākās zināmās pārakmeņojušos baktēriju atliekas. Šāds atklājums bija izdarīts Krombergas formāciju iežos Svazilendā (austreņu Āfrika). (Lyn Margulis and Dorion Sagan, "Micro-Cosmos: Four Billion Years of Microbial Evolution," 70.lpp.).
Pirms 3 miljardiem gadu - rodas fotosintēze.
Pirms 2,9 miljardiem gadu - tikai ap šo laiku ir noformējusies Zemes garoza, tikām "visa dzīvība mutuļo."
Pirms 2 miljardiem gadu - rodas pirmie tādu šūnu orgaismi, kurās ir kodoli - eikarioti.
Pirms 1 miljarda gadu - rodas pirmie daudzšūnu radījumi.
Pirms 900 miljoniem gadu - parādas dzīvnieku valsts priekšteči hoanoflagellāti – sūkļu tiešie priekšeči.
Pirms 600 miljoniem gadu - parādās pirmie dzīvnieki.
Kembrija periods (pirms 590–505 miljoni g.)
Šī perioda laikā pirms 570 miljoniem gadu rodas pirmie kukaiņi, pirms 550 miljoniem gadu parādās plakanie tārpi – pirmie dzīvnieki, kuriem ir smadzenes. Kembrija perioda pašās beigās, pirms 500 miljoniem gadu parādās pirmie mugurkaulnieki - bezžokļaiņi, kaulzivju priekšteči.
565 miljoni g. atpakaļ – ediakāras fauna.
560 miljoni g. atpakaļ – kembrija sprādziens.
480 miljoni g. atpakaļ - parādās pirmās zivis (min arī 500 miljoni gadu).
475 miljoni g. atpakaļ - parādās pirmie sauszemes augi (Omānas tuksnesī atklātās fosīlijas).
Devona periods (pirms 408–360 miljoniem g.) – 365 miljoni gadu atpakaļ dažu saldūdens plaušzivju spuras pārveidojas ekstremitātēs, rodas sauszemes četrkāji.
Pirms 315 miljoniem gadu - dzīvo ihtiosega – viens no senākajiem dzīvniekiem, kam ir kājas ar pirkstiem.
Pirms 300 miljoniem gadu - parādās pirmie rāpuļi (reptiļi). Tiem nav nepieciešama ūdens vide, lai vairotos.
Pirms 280 miljoniem gadu - par zīdītājreptiļiem dēvētā dzīvnieku grupa atdalās no tās grupas, kas vēlāk attīstīsies par dinozauriem.
Pirms 256 miljoniem gadu - rāpuļu ciltskoks sadalās divos zaros: no viena attīstās zīdītāji, no otra – dinozauri.
Pirms 250 miljoniem gadu - vēlais perma periods. Pirmā no trim dzīvo organismu katastrofiskajām izmiršanām. Izmiruši ap 50% organismu. Visai mīklains process, vēsturē iegājis kā "Lielā izmiršana." Pēc tās par dominējošo dzīvnieku grupu izveidojās arhozauri (valdošās ķirzakas), kas vēlāk sadalījās krokodilveidīgajos rāpuļos un putnu-dinozauru grupā.
Pirms 240 miljoniem gadu - senākā atrastā dinozaura fosīlija (Brazīlijā). Agrāk domāja, ka pirmie dinozauri radušies 230 miljonus gadu atpakaļ, bet Asilisaurus kongwe atradumi Tanzānijā arī liecina, ka 240 miljoni gadu atpakaļ.
Pirms 230 miljoniem gadu - parādās anatomiski atpazīstami zīdītāji.
Mezozoja ēra (220 (200?)-60 miljoni gadu atpakaļ)
Juras periods (213-144 miljoni gadu atpakaļ) - flora un fauna esot mainījusies tieši 73 reizes.
Pirms 220 (200-?) miljoniem gadu - parādās pirmie zīdītāji, siltasiņu dzīvnieki. Tie pārtiek no kukaiņiem. Šai laikā eksistē tikai primitīvi plērsīgie dinozauri.
Pirms 150 miljoniem gadu - parādās pirmie putni(?). Vēlais juras peiods. Otra no katastrofiskajām izmiršanām.
Pirms 130 miljniem gadu - parādās pirmās puķes.
Pirms 125 miljoniem gadu - susurim līdzīgs dzīvnieks, placentāļu priekštecis.
Pirms 70 miljoniem gadu - parādās pirmie putni (pīles priekštecis Vegavis iaai no Vegas salas Arktikā).
Pirms 65 miljoniem gadu - nakts dzīvnieku Euarchanta grupa izveidojas par primātu priekštečiem.
Pirms 62 miljoniem gadu - spēja dinozauru izmiršana pašās mezozoja ēras beigās.
Pirms 40 miljoniem gadu - vēlais eocēns. Trešā no katastrofiskajām izmiršanām.
Pirms 25 miljoniem gadu - iespējamais cilvēka priekštecis.
Miocēna periods (pirms 25–5 miljoni g.).
Pirms 5 miljoniem gadu - nodalās cilvēka un šimpanžu priekšteči.
Pliocēna periods (pirms 5–2 miljoni g.).
Pirms 2 miljoniem gadu - Homo habilis
Pirms 1,8 miljoniem gadu - Āfriku apdzīvo cilvēka priekštecis Homo erectus.
Kvartārais periods (pirms 1,7 miljoniem g. - šodienai).
Pirms 300 000 gadu. Neandertāliešu rašanās.
Pirms 200 000 gadu - Homo sapiens.
Leduslaikmeti. Pēdējos 3 miljonos gadu Zeme ir pārdzīvojusi desmitiem leduslaikmetu. Vidēji tas ildzis 41 000 gadu, taču pēdējā pusmljona gadu laikā tie ilguši pat 100 000 gadu un bijuši jo bargi.
Pēdējais Ledus laikmets (ap 110 000.g.pmē.–7500.g.pmē.). Laikā starp 55 000.g.pmē. un 12 000.g.pmē. ledus laikmets sasniedza savu kulmināciju – tas bija pārklājis gandrīz visu zemeslodi. Pēc 12 000.g.pmē. ledus sāka kust, nākamo 5000 gadu laikā tas nokusa. Daudzi zinātnieki uzskata, ka tas noticis dažās simtgadēs vai pat desmitgadēs. Fosīlijas liecina, ka lielajiem ledājiem izkūstot, zemes iemītnieki pieredzēja dabas spēku plosīšanos. Atkusnis iedarbināja virkni dabas katastrofu, kas īsā laikā iznīcināja daudzas sugas. Visā pasaulē fosīlijas liecina par strauji uznākušu iznīcību. Dienvidamērikā reiz dzīvoja zirgi un citi lieli dzīvnieki, bet tie gāja bojā, un nākamos zirgus tur ieveda jau spāņi. Ziemeļamerikā izzuda 33 no 45 lielo zīdītāju ģintīm.
Visvairāk tika cietuši polārie reģioni. Zem ledus kārtas atrasti daudz dzīvnieku skeletu. Aiz Arktiskā loka – Aļaskā un Sibīrijā dzīvnieki sasaluši ļoti ātri. Dažiem no tiem kuņģī atrasta nesagremota barība, tātad sasalšana notikusi stundas laikā. Tiek atrasti ne tikai mamuti, bet arī zobenzobu tīģeri, leopardi, zīloņi, zirgi, liellopi, lauvas un citas mērenās joslas dzīvnieku sugas. Tādi atradumi ir pat Svalbāras arhipelāgā.
Tomēr ilgākā laika posmā ledus izkušana sekmēja dzīvības uzplaukumu.
Paleolīts (senākais akmens laikmets) – pirmais zināmais cilvēka vēstures periods, kas sākās pirms 3 miljoniem gadu un turpinājās līdz 10.-9.g.tk.pmē. Šī perioda beigās jau fiksētas pirmās cilvēku senkultūras (piemēram, Dzemonas kultūra Japānā pirms 12 500 gadiem ).
Mezolīts (vidējais akmens laikmets) – no 10.-9.g.tk.pmē.
Neolīts (vēlais akmens laikmets) - pēdējā ledus laikmeta beigas, tehnoloģiju uzplaukums un zemkopju sabiedrību rašanās. Tā dēvētā "neolītiskā revolūcija" Augšējā Mezopotāmijā (Turcijas austrumi, Sīrijas un Irākas ziemeļi un Irānas ZR). Anunaku jeb nefilimu ietekmē cilvēki pieņem civilizāciju ("Ēnoha grāmatas").
Eneolīts (vara laikmets) – līdz 3000.g.pmē.
Agrais bronzas laikmets – 3000.-2000.g.pmē.
Vidējais bronzas laikmets
1.posms – 2000.–1800.g.pmē.
2.posms – 1800.–1600.g.pmē.
Vēlais bronzas laikmets – 1600.–1200.g.pmē.
Dzelzs laikmets
1.posms - 1200.–900.g.pmē.
2.posms – 900.–600.g.pmē.
3.posms – 600.–330.g.pmē.
Saites.
Zeme.
