Hanzas jūras savienība
Hansa – „savienība.”
Tirdzniecības pilsētu savienība, kurā apvienojās vācu tirgotāji XIV gs., lai kontrolētu tirdzniecības ceļus ziemeļos.
Ģeogrāfiski Hanzas reģions bija teritorija no Nīderlandes austreņu daļas pilsētām līdz Stokholmai Skandināvijā, Tērbatai Igaunijā un Krakovai Polijā.
Te veda svarīgs tirdzniecības ceļš no Ziemeļjūras uz Baltijas jūru. Te tirgojās ar sāli, zvērādām, vilnu, vadmalu, vasku, kokmateriāliem, dzelzi u.c. šai tirdzniecībā piedalījās tirgotāji no Ziemeļeiropas – Novgorodas līdz pat Londonai. Tirdzniecības centrs bija Briges pilsēta.
Savienībā ietilpa vairāk kā 70 pilsētas. Tās priekšgalā nostājās vācu Lībeka. Savienība pakāpeniski kļuva par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu orgnizāciju, apvienojot ap 300 pilsētu tirgotājus. Tās galvenais mērķis bija veicināt starptautisku tirdzniecību un ekonomisko uzplaukumu.
Hanzas tirgotāji centās izspiest citus no tirdzniecības Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Viņiem bija labi nocietinātas tirdzniecības apmetnes Novgorodā, Brigē, Londonā u.c. Tā kā Hanzai piederēja liela flote, tad tā bieži ar ieroču spēku centās panākt izdevīgus tirdzniecības noteikumus kaimiņu zemēs. Divas reizes tā karoja ar Dāniju un piespieda dāņu karali atzīt Hanzas tirgotāju sevišķās tiesības.
1361.gadā dāņu karalis Voldemārs IV iekļuva karā pret Hanzu, kuru 1370.gadā zaudēja. Miera līgumā Hanzas savienība ieguva savu tiesību apstiprināšanu, ka arī līdznoteikšanu dāņu ķēniņu vēlēšanās.
Attiecības ar Novgorodu. XIV gs. beigās izveidojās paradoksāla situācija Novgorodas un Hanzas savienības attiecībās. No vienas puses abām bija izdevīgi savstarpēji tirgoties, taču no otras puses - visu laiku izcēlās savstarpēji konflikti. Abas puses pastāvīgi praktizēja tirgoņu aizturēšanas, preču konfiskāciju un dažādu šķēršļu radīšanu otras puses tirdzniecībai. Pastāvīgi bija arī mēģinājumi vienoties, tomēr panāktās vienošanās tikpat pastāvīgi tika pārkāptas. Novgoroda bija pietiekami spēcīga, lai visai adekvāti atbildētu varenajai Hanzas savienībai, kas apvienoja daudzas Vācijas un Baltijas pilsētas. Tomēr, protams, konflikti bija vienādi neizdevīgi gan Hanzas, gan Novgorodas tirgoņiem.
1385.gadā Novgorodā izcēlās ugunsgrēks, stipri cieta Tirdzniecības puse. Novgorodieši, izmntojot haosu, aplaupīja pilsētā esošos hanziešu tirgoņus un tā rezultātā starp Novgorodu un Hanzu izcēlās karš, kas ilga vairākus gadus. 1392.gadā hanzieši un novgorodieši noslēdza tā saukto Nibūra mieru - pēc Lībekas pārstāvja Johana Nibūra vārda.
Šis līgums kļuva par paraugu nākamajām attiecībām starp Hanzas savienību un Novgorodu. Saskaņā ar vienošanos tirgoņiem konfiscētās preces bija jāatgriež. Visas strīdus situācijas bija jārisina vietā, kur tās radušās. Puses garantēja brīvu braukšanu gan Novgorodas, gan Hanzas savienības pārstāvjiem.
Šī vienošanās darbojās vairāk kā 100 gadu un tika izbeigta tikai tad, kad Novgorodu iekroja un pievienoja savai Maskavijas valstij lielkņazs Ivans III. Pēc viņa pavēles Vācu pārstāvniecība (Немецкий двор) Novgorodā tika slēgta 1494.gadā.
Rīga Hanzas savienībā. XIII gs. sākuma gotlandiešu tirgotāji bija pirmie un galvenie starpnieki tirdzniecībā ar krievu zemēm. Līdz pat 1293.gadam visa galvena tirdzniecība ar Krievzemi gāja caur Visbiju un Tallinu uz Novgorodu. Pamazām Rīga sāka pārņemt šo funkciju. Srtrauji augošās pilsētas labklājību vairoja arī tirdzniecība ar Lietuvu un Livonijas lauku apvidiem.
1282.gadā pilsēta pieslējās Hanzas savienībai. Šī savienība vienmēr tiecās neiesaistīties vietējās ķildās un militāros konfliktos, izņemot tādos, kas tiešā veidā nāca par labu tirgotāju savienībai. Hanzas savienības laikā galvenā tirdzniecības tiesa ar Krievzemi pārvietojās no Visbijas un Tallinas uz Rīgu.
XIII gs. Rīgā tika ieviestas Hamburgas tiesības.
Rīgas tirgotāji augstu novērtēja tās priekšrocības, ko deva piederība Hanzai (Hanzas līgumu un privilēģiju aizsardzība, plaši sazarota tirdzniecības organizācija), bet tiem bija grūti atzīt ierobežojumus. Starp Hanzu un holandiešiem izcēlās asas pretrunas par tirdzniecību ar Livoniju. Hanza aizliedza holandiešiem mācīties vietējās valodas, lai kavētu tiešus tirdznieciskos sakarus. Rīgas tirgotāji sajuta, ka viņus ierobežo Hanzas augstie pārvadāšanas tarifi, un 1426.gadā nonāca līdz atklātam konfliktam starp Rīgu un Hanzas savienību par kravu vedumu maksu un tirdzniecību ar holandiešiem. Par spīti tam, ka Hanza vairākkārt rīkoja blokādi Rīgas kuģiem dāņu Zundā (Õresund), holandiešu pieaugošo klātbūtni Baltijas jūras baseinā neizdevās novērst. Ap 1550.gadu holandieši bija nodibinājuši tiešus sakarus ar Rīgu un Livoniju, un izspieduši Hanzu, kas atradās tuvu sabrukumam.
Hanzas savienības pilsētas. Lībeka, Bergena (Norvēģija), Brēmene (1358.g., Vācija), Brige (XIV gs. Brigē atradās vislielākā Hanzas savienības faktorija.), Cēsis (Latvija), Elblonga (Polija), Hamburga, Krakova (Polija), Londona (?), Novgoroda (?), Rīga (1282.g., Latvija), Stokholma (Zviedrija), Tallina (Igaunija), Tērbata (Igaunija), Valmiera (1365.g., Latvija).
Savienība mūsdienās. Jauno laiku Hanzas pilsētu savienība apvieno 182 pilsētas no 16 valstīm. Kopš 1992.gada Valmiera ir atjaunotās Hanzas savienības dalībniece.
Saites.
Vācieši.
