Himlers, Heinrihs (1900.-1945.g.)
Vācu nacists, Hitlera tuvākais līdzgaitnieks, SS priekšnieks un otrais cilvēks reihā, aizrāvās ar misticismu.
Radniecība. Tēvs - skolotājs.
Dzīvesgājums. Piedzima 1900.gadā dievbijīgu katoļu ģimenē.
Heinrihs bērnībā bija vājš un slimīgs, tomēr bija pedantisks un uzcītīgs.
H.Himlers ieguva agronoma izglītību. Interesanti, ka 20.gados viņš rakstīja vēstules uz PSRS, kurās lūdza. liai viņu paņemtu tur darbā kā kāda lauksaimniecības arteļa vadītāju. Vēstules palika bez atbildes.
Jau jaunībā kļuva pretžīdiski noskaņots, kas tolaik bija visai raksturīgi vācu sabiedrībai. Tieši tā viņš sev rada skaidrojumu tolai bēdīgajai saimnieciskajai situācijai Vācijā.
Sāka apgrozīties tā laika politiskajās aprindās, kopā ar Hitleru piedalijās Alus pučā. Hitleram ar domubiedriem tā arī neizevās pārņemt varu Minhenē.
1925.gadā viņs iestājās Himlers oficiāli iestājās nacistu partijā (arī SS?). Viņš pavēstīja Hitleram, ka vēlas no SS, kas bija apsardze, izveidot rasiski tīru elitāru karotāju draudzi.
Nacistu partijā H.Himlers strauji virzījās augšup. Hitlers cienīja viņu par runas spējām, pedantiskumu, uzticību, atbildību un organizatoriskajām spējām.
1929.gadā SS galvgalī stājās H.Himlers, tolaik Hitlera tuvākais līdzgaitnieks. Tieši viņš pārvērta SS no nelielas iekšējas elitāras apsardzes vienības par varenu, misticisma cauraustu organizāciju, kas iedvesa bijību un pat bailes.
No 1943.gada iekšlietu ministrs. Izstrādājis plānus Polijas un Baltijas kolonizēšanai ar vāciešiem.
1945.gadā apcietināts, izdarījis pašnavību.
Himlers un Vēvelsburgas pils. Viņš bija pils īpašnieks, un mēļoja, ka pilī Himlera SS veicot kādus rituālus. 1945.gada 2.aprīlī amerikāņi pili ieņēma, bet Himlers bija jau to licis uzspridzināt. Tajā atrada apaļu zāli ar "melnās saules" simbolu uz grīdas mozaīkā un padziļinājumu grīdā "mūžīgajai ugunis," kas vairs nedega.
Amerikāņi atrada arī lielu seifu ar dokumentiem.
Mēļo, ka vēl atraduši daudz gredzenus ar miroņgalvām.
Himlers un Latvija. SS šefs H.Himlers savā ģenerālplānā Ost ierosināja Baltijas vietējos iedzīvotājus sadalīt pēc „rases vērtības” principa: daļā, ko ir vērts ģermanizēt, un „mazvērtīgajā” daļā, kas būtu jāsūta uz Krieviju.” Antropoloģiskā komisija bija aprēķinājusi, ka no bijušajām Baltijas provincēm Kurzemes, Līvzemes un Igaunijas 50% iedzīvotāju jādeportē, bet no Latgales jāizraida visi tās iedzīvotāji, savukārt no Lietuvas – 85%. Viņu vietā jānāk vāciešiem un citiem ģermāņiem, šie apgabali jākolonizē. Kolonizācijas plānos ievērojama vieta tika ierādīta Igaunijā pāri palikušajiem zviedriem. Turpretī latviešu inteliģenci Rozenbergs uzskatīja par bīstamu un nevēlamu, tāpēc to bija paredzēts deportēt un izklīdināt. Šai jautājumā nacistu un komunistu pieeja sakrita.
Jau austrumu politikas tapšanas laikā radās domstarpības starp trim lielajiem nacistiskā režīma spēlētājiem: Rozenbergu, Himleru un Gēringu. Pirmie divi centās risināt aktuālas problēmas, bet plānoja grandiozu kolonizāciju, ģermanizācijas politikas pasākumus un Lielvācijas ekspansiju. Gērings savukārt uzskatīja, ka sagrābtie apgabali jāpārvalda, izmantojot tos kā izejvielu avotus, t.i. ar koloniālām metodēm, turklāt bez jebkādas cieņas pret vietējiem iedzīvotājiem (Einheimische), kas varētu iet bojā. Izlaupīšanu vajadzēja sākt tūlīt pēc okupācijas Viņa Wirtschaftsstab Ost iekļāvās „zaļajā mapē” (Grūne Mappe I).
Saites.
SS organizācija.
