Gērings, Hermanis (1893.-1946.g.)
Bērnība un ģimene. Hermanis Gērings piedzima Heinriha Ernsta Gēringa un Franciskas Tīfenbrunnas ģimenē. Māte bija nākusi no Bavārijas zemnieku ģimenes, bet tēvs bija pirmais Vācijas ieceltais gubernators – ģenerālis Vācijas kolonijā Namībijā. Tēva senčos bija Eberli jeb Eberlini, kas pārstāvēja šveiciešu un vāciešu augstāko buržuāziju, bet patiesībā bija žīdi, kuru senči 15.gs. bija pārgājuši kristietībā.
Izglītība. Beidza kadetu skolu un militāro koledžu Berlīnē.
I Pasaules karš. 1912.gadā tika ieskaitīts Prūsijas armijā kājniekos, bet tad reimatisma dēļ tika hospitalizēts. Kad to uzzināja viņa draugs Bruno Lērzers, ts pierunāja Gēringu pāriet uz Gaisa spēkiem. 1915.gadā viņi abi kļuva par pilotiem. Pats Gērings apgalvoja, ka gaisā noturējis 21 uzvaru u nogalinājis 22 naidnieka pilotus.
Viņu personīgi dziļi aizvainoja Vācijas zaudējums karā un pazemojošā kapitulācija ar visām izrietošajām sekām.
Pēc I Pasaules kara. Neilgi strādāja holandiešu lidmašīnu fabrikā Fokker, bet 1920.gadā viņš pievienojās zviedru aviosabiedrībai Svenska Lufttrafik. Zviedrijā viņš iepazinās ar savu pirmo sievu Karīnu, kas 1922.gadā izšķīrās no sava pirmā vīra. Pēc nepilna mēneša Gērings viņu aprecēja. 1931.gada 17.oktobri Karīna 42 gadu vecumā mira no tuberkulozes.
Pēc tam Gērings iepazinās ar Hamburgas aktrisi Emmiju Sonnemannu, kas 1935.gadā kļuva par viņa otro sievu. 1938.gada 2.jūnijā viņiem piedzima meita Eda Gēringa.
Pirms kara Gērings bija ievērojams ar savu ekstravaganto gaumi un uzkrītošo ģērbšanās stilu – reizēm bijis ģērbies pat ērmīgi.
Kad bija Prūsijas iekšlietu ministrs, tad 1933.gada 24.aprīlī izveidoja slepenpoliciju gestapo, kas sākumā darbojās tikai Prūsijā.
Gērings Gaisa spēkos. Te viņa darbība noris 30.gadu otrajā pusē. Luftvaffe 1939.gadā tika izveidoti par spēcīgākajiem un modernākajiem pasaulē.
II Pasaules karš. Eksistē viedoklis, ka Gērings neatbalstīja Hitlera pasaules kara plānus, jo tie apdraudēja viņa komfortablo dzīvesveidu. Lai kā, tomēr Gērings viņu atbalstīja pilnībā. 1939.gada 1.septembrī, kad Hitlers uzrunāja Reihstāgu, par savu pēcteci viņš nosauca Gēringu.
Kara sākumā Gēringa aviācija darbojās teicami. Gaisa spēki sagrāva Poliju divās nedēļās, tika sagrauti Norvēģijas un Beļģijas gaisa spēki. Veiksmīgi tika sāks zibenskarš Francijā. Pēc Francijas sagrāves 1940.gada 1.jūnijā Gērings tika iecelts par Vācijas reiha maršalu, kas bija peciāli viņam izveidota dienesta pakāpe. Šis laiks ir Gēringa augstākais sasniegumu punkts. Pēcāk sākās neveiksmes.
Lielbritānijas pretošanās 8 mēnešu garumā kļuva par viņa gaisa spēku murgu. Iesaistīšanās karā ar PSRS radīja Gaisa spēkiem papildus grūtības. Pēc Staļingradas zaudēšanas 1942.gadā viņš arvien mazāk uzmanības veltīja Gaisa spēkiem.
Gērings un žīdi. Gērings esot bijis tas cilvēks, kas Vācijas Drošības dienesta vadītājam Reinhardam Heidriham devis rīkojumu „līdz galam atrisināt žīdu jautājumu Vācijas ietekmes zemēs Eiropā.” Daļu konfiscēto žīdu īpašumu viņš esot vienkārši pievācis, citus iegādājies par nominālvērtību.
Gūsts un nāve. Gērings padevās sabiedrotajiem 1945.gada 9.maijā un kļuva par vienu no augstākajiem nacistu militārajiem un politiskajiem līderiem, kas tiesāts Nirnbergā. Viņš pats tiesā uzskatīja, ka uzvarēs, bieži jokojis un norādījis uz trūkumiem izmeklēšanā. Spriedums bija – nāvessods pakarot un tas pamatojās uz to, ka viņš bija viens no agresīvā kara politiskajiem un militārajiem līderiem, vergu darba un cietsirdīgās žīdu iznīcināšanas programmas autors. Gērings samierinājās ar spriedumu, taču pieprasīja, lai tiktu nošauts kā karavīrs, nevis pakārts kā kriminālnoziedznieks. Tiesa šo prasību noraidīja. Naktī pirms nāvessoda viņš izdarīja pašnāvību, norijot cianīda kapsulu, tādējādi veicot savu pēdējo nelielo uzvaru pār pretiniekiem. Kur dabūja kapsulu, nav zināms.
Gērings un misticisms. Atzīmējams ir viņa īpatnais ģērbšanās stils. Pilots Hans Ulrihs Rudels savās atmiņās raksta, ka abas reizes, kad Gēringu saticis tas bijis dīvaini ģērbies. Pirmo reizi tas viduslaiku mednieka kostīmā trenējies loka šaušanā ar savu ārstu. Otro reizi bijis rūsganas krāsas mantijā, ko kopā saturēja zelta sprādze. Gērings smēķējis arī nenormāli liela izmēra pīpi.
Saites:
Vācieši.
