Houpvelas kultūra
Hopewellian culture.
Nosaukums nācis no Houpvelas fermas nosaukuma, kuras teritorijā pirmo reizi XX gs. sākumā tika veikti attiecīgās kultūras objektu izrakumi.
Zemkopju kultūra, ko radījuši Ziemeļamerikas indiāņi ap 300.g.pmē. tagadējo ASV austreņu mežainajos apgabalos.
Apdzīvotības areāls. Tās galvenais centrs atrodas mūsdienu Ilinoisas un Ohaijas pavalstu teritorijās, no kurām vēlāk izplatījusies uz Mičiganas, Indiānas, Viskonsīnas, Aijovas un Misūrijas pavalstu teritorijām.
Atklāšana un izpēte. Pirmo reizi izrakumi šīs kultūras objektā tika veikti Houpvelas fermas teritorijā (no turienes arī kultūras nosaukums) XX gs. sākumā. - Ohaijas pavalstī Čilikotas tuvumā.
Kultūras apraksts. Kultūrai raksturīgi lieli un visai sarežģīti uzbērumkalni (mounds) - tie ir kapu kalni ar daudzskaitlīgiem apbedījumiem Ohaijas, Kentukas un Tenesijas pavalstīs, Misisipi un Ohaijas upju ielejās. Laiks – I gadu tūkstotis.
Apbedījumi, kā likums, atrodas iekšpus figurāliem zemes vaļņiem un nožogojumiem. Uzcelts liels skaits zemes uzbērumu visdažādākajās formās un izmēros - tie ir taisnstūraini, apaļi vai astoņstūraini. To īstā funkcija lāga nav zināma. Apbedījumi pārsvarā ir ugunskapi, tādai apbedīšanai nodoti tikai izcilākie sabiedrības locekļi.
Kapu piedevās - keramika (konusa vai adatas formas podiņi ar auklas, grieztiem vai iespiestiem ornamentiem), zvēru, putnu, čūsku figūriņas, kas izgrieztas no plānām vara plāksnītēm, akmens pīpes, gliemežnīcas, krama darbarīki.
Šī kultūra nodeva kurgānu stafeti fort ancient kultūrai, kas parādījās ap 1000.g. un eksistēja vēl XVI gs., kad ieradās pirmie eiropieši.
Kultūra izzuda, gandrīz neatstādama pēdas. Ir zināmas daudzas šīs kultūras apmetnes, kurās dzīvojuši šīs kultūras pārstāvji. Lielākā loma saimniecībā bija zemkopībai.
Vēlāk tie tikuši stipri bojāti no eiropiešu ieceļotāju puses.
Kultūras vecums. Kultūras laika ietvars saskaņā ar radioaktīvā oglekļa analīzēm noteikts kā laikaposms no 300.g.pmē. līdz 300.-400.g.mē.
Ticējumi. Ņemot vērā Lielā Ņūarkas apļa topogrāfiju, ir visai iespējams, ka Houpvelas kultūras ļaudis uzskatīja Putna Kājas (Gulbja) zvaigznāju par to vietu, kur aiziet mirušo dvēseles. Šādu iemeslu dēļ tie varētu būt cēluši putnu formas kurgānus. Bez tam atzīmēti arī lāču formas kurgāni, kas asociējas ar Lielās Lācenes zvaigznāju.
Aplūkojamie objekti.
Ņūarkas lielais aplis. Atrodas Ohaijo pavalstī, Ņūarkas piepilsētā, valsts parkā. Kokiem apaudzis gigantisks uzbērums gredzena formā, kam ir neliels pārrāvums. Caur to nonāk atpūtas zonā, kas aizaugusi ar zāli un kokiem. Vietējie sauc šo vietu par Lielo apli vai Gadatirgu. Tieši tirgum to izmantoja 19.gs. Aplim ir regulāra forma, tā diametrs – 366 m. Augstums – 3 m, ar iekšējo grāvi tādā pat dziļumā. Grāvī ieaugusi jaunaudze. Arheologi noskaidrojuši, ka uzbērums tapis ap 1000.g. To izveidojuši Houpvelas kultūras pārstāvji, funkcija nezināma.
Apļa centrā atrodas dīvains uzbērums, ko vietējie sauc par Ērgļa kurgānu. Tas sastāv no četriem elises formas savienotiem uzbērumiem. Pēc formas tas atgādina putnu ar galvu, rumpi un spārniem.
Ir skaidra šīs celtnes astronomiskā funkcija, jo caur pārrāvumu aplī centrā stāvošais var redzēt saules lēktu vasaras saulgriežos. Ir hipotēze, ka šai vietā veikta mirušo ekskarnācija – ceremonija, kas pazīstama dažām ziemeļamerikāņu indiāņu ciltīm. Brits Rodnijs Heils spēja pierādīt, ka apmēram pirms 2100 gadiem pirms saullēkta vasaras saulgriežu dienā novērotājs no Ērgļa kurgāna redzēja Piena ceļu paceļoties gandrīz vertikāli no Lielā apļa vienīgā pārrāvuma tai pašā vietā, kur pēc divām stundām lēks saule.
Līdzīgs Eivberijas megalītu kompleksam Lielbritānijā. Atšķīrībā no britu kompleksa, šim nav stāvakmeņu apļu iekšpusē.
Pētījumi. Arheoloģiskie pētījumi patiesi uzrādīja ekskarnācijas ceremonijas pazīmes. No Ērgļa kurgāna izņemti vismaz 18 cilvēku kauli.
Skvaijera un Deivisa 1837.- 1847.gadu zīmējums.
Džims Brendons savā grāmatā „Pāna atdzimšana”(1983.g.) izsaka domu, ka Ērgļa kurgāns ir nevis putna, bet gan tā pēdas atveidojums.
Povetrīpointas putns. Atrodas ASV Luiziānas pavalstī. Izveidots pirms 3500 gadiem. Pēc formas atgādina putnu. „Putna” spārnu izpletums ir 195 m. Tadeušs M.Koens uzskata, ka kurgāns atbilst Gulbja zvaigznājam.
„Maršējošie lāči.” Kurgānu grupa ar šādu nosaukumu atrodas Aijovas pavalsts Makgregoras rajonā. Tā ir valsts dabas parka „Kurgāni-izbāzeņi” teritorijā, Tiem blakus atrodas trīs putnu formas kurgāni. Arheoastronoms Tadeušs M.Koens uzskata, ka visi šie kurgāni ataino Gulbja zvaigznāja kustību attiecībā pret Lielo Lāceni. Abu zvaigznāju harmoniskās attiecības visai labi sasaucas ar putnu un lāču formas kurgānu izvietojumu uz Zemes. Koens uzskata, ka tie attēlo Gulbja un Lielās Lācenes griešanos ap ziemeļpolu vasaras beigās.
Tadeuša M.Koena hipotēze. Šis Kanzasas valsts universitātes Psiholoģijas fakultātes arheoastronoms izvirzīja tēzi, ka daudzi dīvainas formas kurgāni īstenībā ir debesu zvaigznāju analogi uz Zemes.
Saites.
Ziemeļamerikas indiāņi.
Amerikas Savienotās valstis.
