Hebrona
Arābu - El Halil.
Senākais nosaukums - Kirjatarba ("Četrpilsēta").
Senpilsēta Palestīnā, Jordānes rieteņkrastā.
Iedzīvotāji - ap 40 000 (1967.g.).
Vēsture. Ir nostāsti, ka Dievs pirmo cilvēku Ādamu ir radījis tieši Hebronā un ka tieši te arī atradies Ēdenes dārzs.
Pilsēta dibināta ap 1700.g.pmē.
Kaut kad te dzīvojuši heti. Domā, ka tie ieradās Hebronā ar mērķi sargāt orākula centru. Te bijis orākuls. Koks – sant (savvaļas akācija, tā pati, no kuras Jahve „rādījās” Mozum).
Vairākus gadus bija žīdu ķēniņa Dāvida rezidence, Hebronas iedzīvotāji nekādi nevar piedot viņam galvaspilsētas pārnešanu uz Jaruzālemi.
Pirms 2500 gadiem kļuva par podniecības centru, vēlāk - par stikla ražošanas centru.
Sākumā jūdu svētā pilsēta bija Hebrona, Jeruzāleme par kulta centru kļuva tikai no 980.g.pmē., kad to tā pasludināja ķēniņš Dāvids.
III - II gs.pmē. rieteņu Edoma kopā ar Dienvidpalestīnu veidoja pastāvīgu valsti ar Hebronu centrā.
70.gadā Hebronu izpostīja romieši.
VII gs. iekaroja arābi.
XI gs. beigās pilsētu sagrāba krustneši, bet XII gs. beigās to atkaroja Saladins.
No XVI gs.-1918.gadam bija Osmaņu impērijas sastāvā.
Pēc tam bija britu pārvaldei pakļautajā Palestīnā.
No 1948.gada Jordānijas sastāvā.
1967.gadā pēc tā sauktā Sešu dienu kara okupējusi Izraēla.
Izpēte. UNESCO Pasaules mantojuma komiteja 2017.gada 7.jūlijā iekļāva Hebronas vecpilsētu Pasaules mantojuma apdraudēto pieminekļu sarakstā.
Aplūkojamie objekti. Hebronā atrodas pieminekļi, kas tiek uzskatīti par svētiem gan judaismā, gan islāmā.
Mahpelas ala.
Saites.
Žīdi.
Palestīna.
