Hiparhs, Nīkejas (190.-125.g.pmē.)
Grieķiski - Ἵππαρχος.
Sengrieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis, tiek uzskatīts par trigonometrijas pamatlicēju.
Dzīvesgājums. Dzīmis Mazāzijas Nīkejā ap 190.g.pmē.
Visaktīvāk darbojies laikā no 162.-127.g.pmē.
Lielu daļu dzīves pavadījis Rodas salā, kur miris ap 125.g.pmē.
Zinātniskā darbība. Savos pētījumos balstījās uz Babilonijas zinātnieku devumu. Ģeogrāfijā Hiparhs izmantoja no Babilonijas matemātiķiem aizgūto skaitļu sešdesmitnieku (seksagesimālo) skaitīšanas sistēmu, sadalot Zemi 360 grādos un katru no grādiem — 60 minūtēs.
Izveidojis Rietumos pirmo zvaigžņu atlantu.
Oficiālais Zemes ass precesijas parādības atklājējs. Reiz naktī vērojot zvaigznes, viņš pamanīja citu zvaigzni iepriekš novērotās vietā. Tad viņš salīdzināja savas 1100 fiksētās zvaigznes ar 150 gadu vecu zvaigžņu karti (pēc citām ziņām izmantoja arī babiloņu) un noskaidroja, ka zvaigznes pa šo laiku pavirzījušās par 2 grādiem un 2 minūtēm.
Saules kustības anomālijas skaidroja ar to, ka Saule apriņķo Zemi pa ekscentrisku orbītu.
Hiparhs rēķināja Saules un Mēness orbītas un attālumus no Zemes līdz šiem ķermeņiem. Ar lielu precizitāti izskaitļoja attālumu no Zemes līdz Mēnesim, un visai neprecīzi – attālumu no Zemes līdz Saulei.
Noteica gada ilgumu kā 365+(1/4)-(1/300) dienas, kļūdoties par 6 minūtēm.
Sarakstīja darbus mehānikā.
Hiparhs - trigonometrijas tēvs. Līdz šim par trigonometrijas tēvu uzskatīja sengrieķu zinātnieku Hiparhu, kurš dzīvoja ap 120.g.pmē. Viņš uz apļa uzzīmēja slaveno “hordas tabulu,” ar kuras palīdzību varēja veikt trigonometriskus aprēķinus. Taču, ja nesen veiktais austrāliešu matemātiķu izdarītais P322 plāksnītes atšifrējums ir pareizs, tad šo godu Hiparham atņem Hamurapa laikā dzīvojošie babiloniešu matemātiķi.
Darbi. No viņa darbu oriģināliem saglabājies tikai viens - "Eidoksa un Arata fenomenu komentāri" (Περὶ τῶν Ἀράτου καὶ Εὐδόξου φαινομένων).
Nospiedums civilizācijā. Dažkārt tiek uzskatīts par antīkās pasaules izcilāko astronomu.
Hiparha vārdā nosaukti Mēness krāteris Hiparhs, Marsa krāteris Hiparhs, asteroīds 4000 Hiparhs, orbitālā observatorija Hipparcos.
