Hočikalka
Citā vārdā - Sočikalka.
Atrašanās vieta. Atrodas Meksikā, 80 km no Mehikas, Kuernavakas rajonā izdzisušā vulkāna Ahusko nogāzē.
Vēsture. Pilsētas rašanās laiks nav zināms, taču jau IX gs.tā šeit bijusi.
Atklāšana un izpēte. Eduards Zēlers pirmais aprakstīja pilsētas nocietinājumu piramīdu.
Šodien atrakta tikai neliela pilsētas daļa.
Arhitektūra. Pilsētas celtnieki norakuši kalna virsotni un veikuši apkārtnes pārplānošanu. Visi objekti izvietojas 1300 X 700 m teritorijā un orientēti pēc ziemeļu – dienvidu ass.
Aplūkojamie objekti.
La Malinče. Galvenā piramīda. Stngri orientēta pēc debesu pusēm. Rietumu skaldnē ir kāpnes 9,6 m platumā un 14 pakāpieniem. Sienas rotātas ar grebumiem, tajos attēlotas astoņas savijušās čūskas. To galvas esot līdzīgas ķīniešu drakoniem no Debesu Valdnieka tempļa Aizliegtajā pilsētā Pekinā. Starp čūskām bagātīgi ģērbtu un izrotātu cilvēku figūras, kā arī daudz neatšifrētu hieroglifu. Grebumi veikti andezīta plāksnēs, kuras ir ārkārtīgi precīzi pieslīpētas, tā ka turas bez javas. Agrāk grebumi bijuši izkrāsoti dažādās krāsās, par ko liecina atrastie krāsainie fragmenti.
Pils.
Bumbas spēles laukums. Izmēri ir 69 X 9 m.
Pazemes kamera. Zemē viegli ieslīpi iet sešskaldņaina izmūrēta eja 8,5 m dziļumā. Apakšā atrodas klintī izcirsta kamera ar sānu ieeju. Katru gadu 21.jūnijā tieši pulksten 12.30 saules gaisma pa šahtu iespīd kamerā un atstarojoties no grīdas izraisa pārsteidzošu ilumināciju 20 minūšu garumā. Indiāņi sakārto ūdens trauciņus un amuletus, tos uzlādē.
Atradumi.
Interesanti, ka uz Hočikalkas piramīdas atrasta, iespējams, ēģiptiešu veco hierātisko hierogifu sistēma.
Saites.
Maiju kultūras centri.
