Herisa, Kamala Devi (dz.1964.g.)
Kamala - "lotosa zieds" (hindu val.), Devi - no indiešu veiksmes un labklājības dieves Lakšmi Devi (latviešu Māras analogs).
ASV 47.viceprezidente, pirmā sieviete šai amatā ASV vēsturē.
Radniecība. Vecāki, imigranti, kas iepazinās 1962.gadā studiju laikā Kalifornijas universitātē Bērklijā.
Māte - Šjamala Gopalana, ieceļotāja no Indijas, kur nodarbojās ar krūts vēža pētniecību.
Tēvs - Donalds Heriss, ieceļotājs no Jamaikas, studēja ekonomiku. Vēlāk kļuva par ekonomikas profesoru Stenfordas universitātē.
Dzīvesgājums. Dzimusi 1964.gada 20.oktobrī Oklendā, Kalifornijas pavalstī.
Abi Herisas vecāki imigranti bija arī t.s. "cilvēktiesību aktīvisti," regulāri mītiņu, demonstrāciju un citu akciju dalībnieki. Tiek apgalvots, ka viņi bieži uz šiem pasākumiem ņēmuši līdzi arī ratiņos dusošo Kamalu.
Savā biogrāfijā Herisa raksta, ka bērnībā apmeklējusi vienlaikus gan hindu svētnīcu, gan Amerikas nēģeru baptistu draudzi.
Kad Herisai bija 7 gadi, vecāki izšķīrās. Māte tālāk jau vienatnē audzināja Kamalu un viņas jaunāko māsu Maju.
Skolas gadus Herisa pavadīja trūcīgā, galvenokārt nēģeru apdzīvotā rajonā.
XX gs. 60.gadu beigās Kalifornijā realizēja rasu integrācijas programmu, un tās ietvaros tumšādainie bērni no trūcīgajām ģimenēm autobusos tika vadāti uz skolām labklājīgos amerikāņu rajonos. Arī Herisa. Pēc neilga laika Herisas ģimene pārcēlās uz Kanādu, kur tobrīd 12 gadu vecās kamalas mātei tika piedāvāta profesores vieta Makgila universitātē Monreālā.
Saskaņā ar viņas sarakstīto autobiogrāfiju, tieši Monreālā viņa kopā ar māsu sarīkojusi savu pirmo veiksmīgo protesta akciju. Vietā, kur dzīvoja Herisas ģimene, esot bijis aizliegts rotaļāties pļaviņā mājas priekšā, bet pēc akcijas tas esot ticis atļauts.
Pēc 5 Kanādā pavadītiem gadiem Herisa atgriezās ASV un sāka studēt Hovarda universitātē Vašingtonā, kas bija viena no tā dēvētajām "melnādainajām koledžām." Šeit viņa ieguva vienlaikus politikas zinātņu un ekonomikas bakalaura grādu.
Pēc tam Herisa devās uz Bērklijas universitāti Kalifornijā, kur 1989.gadā kļuva par tiesību zinātņu maģistri. Sāka strādāt par prokurora asistenti, bet nedaudz pēcāk - par prokurora palīdzi Kalifornijas pavalsts Alamedas apgabalā.
Darba gaitas. 1994.gadā Herisa iepazinās ar pazīstamu vietējo politiķi - Kalifornijas pavalsts Kongresa spīkeri Villiju Braunu. Lai gan vecumu starrpība bija 30 gadi, tā kļuva par Brauna mīļāko. Pateicoties Brauna ieteikumiem, izvērtās herisas darba karjera - viņa tika iekļauta apelāciju padomē bezdarbnieku pabalsta izmaksas jautājumos un arī komisijā, kas skatīja jautājumus par medicīniskās palīdzības sniegšanu trūcīgajiem. Tas ļāva Herisai nopelnīt papildus vēl 80 000 ASV dolāru gadā. Kad V.Brauns gadu pēc iepazīšanās tika ievēlēts par Sanfranciskas mēru, herisa pārgāja darbā jau uz Sanfranciskas apgabalprokuratūru.
Drīz pēc tam, vismaz oficiāli, Herisa attiecības izbeidza. Tomēr arī pēc tam Brauns turpināja atbalstīt Herisu viņas karjerā. Herisas speciālizācija Sanfranciskā bija cīņa ar nepilngadīgi prostitūciju. Pēc viņas rīkojuma nepilngadīgās ielenes vairāk netika uzskatītas par likumpārkāpējām, bet gan par nozieguma upuriem un tika nosūtītas uz īpaši izveidotiem rehabilitācijas centriem.
Sanfranciskas apgabala prokurore (2003.-2011.g.). Paralēli darbam Herisa veidoja arī vajadzīgus sakarus - Bo Baidens (Džo Baidena dēls, nu jau miris, tolaik ieņēma Delavēras pavalsts ģenerālprokurora amatu; demokrātu politiķe Nensija Pelosi; Gevins Ņūsoms), kas tai 2002.gadā ļāva kandidēt uz Sanfranciskas apgabala prokurora amatu. Tādejādi 2003.gadā Herisa uzvarēja Sanfranciskas apgabala prokurora vēlēšanās ar 56,5% balsīm, tā kļūstot par pirmo nēģerieti šai amatā.
Šis viņas darbības posms tiek vērtēts visai pretrunīgi, jo viņas darbībā spilgti izpaudās uznākošās jaunās ASV politiķu paaudzes anarhisms un kultūrmarksisms. Šai laikā herisa konfliktēja gan ar policijas struktūrām, gandažādām cilvēktiesību aizstāvības organizācijām. Visas valsts uzmanību un policistu sašutumu izraisīja fakts, kad herisa atteicās pieprasīt nāvessodu kādamDeividam Hillam, kurš bija apsūdzēts policista Īzaka Espinosas noslepkavošanā. Šo lēmumu publiski nosodīja vairākums Kalifornijas politiķu, un pret Herisu pat tika ierosināta izmeklēšana par dienesta pilnvaru pārkāpšanu. Lai gan izmeklēšna noslēdzās bez rezultātiem, pēc šiem notikumiem policistu arodbiedrības visā ASV uz daudziem gadiem liedza savu atbalstu Herisai.
Savukārt cilvēktiesību aizstāvji tieši Herisu vainoja straujā apsūdzošo spriedumu skaita pieaugumā Sanfranciskas apgabalā: pirmajos 3 gados pēc viņas stāšanās amatā šis rādītājs pieauga no 52-67%, vairākums notiesāto, protams, bija nēģeri un citi krāsainie.
Bez tam Herisa atteicās atbalstīt arī nāvessoda atcelšanu Kalifornijā, kā arī atbalstīja likumu, kas paredzēja sodīt vecākus par nespēju nodrošināt, ka bērni apmeklē skolu. Heisu šai sakarā kritizēja par pārlieku stingrību.
Kalifornijas ģenerālprokurora amatā (2011.-2016.g.). 2010.gadā Herisa savu kandidaūru izvirzīja Kalifornijas pavalsts ģenerālgubernatora amatam. Viņas konkurents cīņā par šo amatu bija Losandželosas apgabala prokuros, republikānis Stīvs Kūlijs. Balsu skaitīšana ilga 3 nedēļas, līdz tika paziņots, ka ar 0,8% balsu vairākumu tomēr ievēlēta Herisa.
2011.gada 3.janvārī Herisa stājās pie amata pienākumu pildīšanas, atkal, protams, kļūstot par pirmo nēģerieti šajā amatā.
2014.gadā Herisa šai amatā tika ievēlēta atkārtoti.
Arī Herisas darbošanās šai amatā netiek vērtēta vienprātīgi. Viņai pakļautie prokurori vairākkārt būtībā vainoti noziedzīgās darbībās: pierādījumu slēpšanā, patvaļīgās darbībās ar policijas protokoliem utt. Herisai tika pārmests, ka viņa atteicās sākt pilnvērtīgu izmeklēšanu pret Orindžas apgabala šerifa dienestu, kas tika vainots izmeklēšanu balstīšanā uz tādu informatoru liecībām, kas paši atklāti atzīti par neuzticamiem.
Tai pat laikā tieši pēc Herisas iniciatīvas tika izveidota tīmekļa platforma Open Justice, kurā tika vākta un apkopota visa informācija par policijas vardarbības rezultātā cietušajiem un bojā gājušajiem. 2008.gada krīzes laikā herisa aktīvi rīkojās, lai panāktu lielāku fedrālās varas atbalstu cilvēkiem, kas krīzes dēļ zaudējuši mājokļus. Pateicoties viņai, Kalifornija šim mērķim sākotnēji plānoto 4 miljardu dolāru vietā saņēma 20 miljardus.
Tomēr vienlaikus Herisa izvairījās apsūdzēt bankas negodprātīgā rīcībā, tostarp atteicās apsūdzēt banku OneWest, kuras vadītājs tobrīd bija Stīvens Mnučins, vēlākais finanšu valsts sekretārs D.Trampa administrācijā.
Kalifornijas pavalsts senatore (2016.-). 2016.gadā no atkārtotas kandidēšanas uz Kalifornijas senatores amatu atteicās Bārbara Boksere. Līdz ar to Herisa kļuva par vienu no 34 pretendentēm uz vietu ASV Senātā. Viņa iekļuva beigu balsojumā, kad, saskaņā ar Kalifornijas likumiem, vēlētāji balso par diviem visvairāk balsu ieguvušajiem kandidātiem - otra bija demokrāte un kongresmene ar 20 gadu stāžu Loreta Sančesa. Vēlēšanas beidzās ar Herisas uzvaru un viņa atkal kļuva par pirmo "krāsaino" senaori no Kalifornijas pavalsts.
Pēc ievēlēšanas Herisa uzreiz kļuva par vineu no aktīvākajām D.Trampa kritiķēm un tas viņai atnesa pazīstamību valsts mērogā. Viņas taktika bija izmantot Trampa nominētos kandidātus uz dažādiem amatiem iztaujāšanai Senātā. Iztaujāšanas tika pārraidītas TV kanālos, tās bija agresīvi uzbrukumi gan pašiem amatu pretendentiem, gan arī Trampam un viņa īstenotajai politikai. Herisa arī aizstāvēja versiju par Trampu kā "Kremļa aģentu" un aktīvi atbalstīja nostāju par Krievijas iejaukšanos 2016.gada vēlēšanās. Herisa nelaida garām nevienu pret Trampu vērstu akciju, ļiti aktīvi atbalstīja impīčmenta mēģinājumus utt.
2019.gadā tīmekļa vietne GovTrack piešķīra Herisai pašas liberālākās politiķes titulu. Tas vadījās no tā, cik politiķe bija atbalstījusi republikāņu iniciatīvas - herisai šis rādītājs bija 15%, viszemākais visā Senātā.
Demokrātu priekšvēlēšanās (2020.g.). 2020.gadā Herisa izšķīrās piedalīties demokrātu priekšvēlēšanās, kuru sākumā ar lielu entuziasmu kritizēja arī Džo Baidenu - viņu vainoja gan rasismā, gan seksismā. Aptaujas liecināja, ka demokrātu vēlētāju atbalsts Herisai nepārsniedz 3%. Tā nu faktiski 2020.gada decembrī, bet oficiāli 2021.gada 8.martā Herisa pati izstājās no priekšvēlēšanu cīņas un aicināja savus atbalstītājus balsot par Džo Baidenu.
Kā viceprezidente (2021.-?). Demokrātu kandidāts Džo Baidens ilgi vilcinājās ar viceprezidenta amata pretendenta izvēli un nosauca Herisu tikai 2020.gada augustā. 2021.gada 20.janvārī Herisa kļuva par pirmo sievieti ASV vēsturē, kas ieņem šo amatu. Pati Herisa par to uzzināja tikai 1,5 stundas pirms lēmuma oficiālas paziņošanas.
Protams, ka situācijas konjunktūra paģērēja, lai viceprezidente būtu krāsainā sieviete. Tā kā Dž.Baidens bija pats vecākais ASV prezidenta amatā ievēlētais, tad iespēja, ka nāksies viņu aizvietot, bija visai reāla. Ņemot vērā Baidena vecumu, bija skaidrs, ka viņš arī nekandidēs nākamajās ASV prezidenta vēlēšanās, tadēļ viceprezidenta nozīmīgums bija liels.
Herisa - nēģeru rasiste? Viņa paziņojusi par atbalstu kustībai Black Lives Matter, kuru neseno grautiņu uzliesmojuma laikā nodēvējusi par "nepieciešamu priekšnoteikumu valsts progresam." Atbalstīja šaujamieroču izņemšanu amerikāņiem un New Green Deal programmu cīņai ar klimata pārmaiņām.
Herisa kā ASV prezidenta kandidāte. Pēc neilgas un visai kaunpilnas stīvēšanās Dž.Baidens tomēr atteicās no kandidēšanas uz ASV prezidenta amatu. Līdz ar to par kandidāti kļuva viceprezidente Herisa.
Saites.
Amerikas Savienotās valstis.
