Hiva
Hivaka - līdz XVIII gs. Nosaukums nācis no senās Heivakas akas (hei-vak! - apmierinājuma sauciens). Cita versija - no vārda haiva vai havak ("tukšs," "sauss," "kalsns").
Senpilsēta Vidusāzijā, šodienas Uzbekijas teritorijā.
Atrašanās vieta. Uzbekija, Horezmas oāze, Amudarjas kreisajā krastā, 32 km no Urgenčas dzelzceļa stacijas.
Vēsture. Saskaņā ar arheoloģiskajām liecībām pilsēta dibināta ēru mijā.
Senatnē te gāja cauri tirdzniecības ceļš, kas savienoja Austreņus ar Rieteņiem.
IV gs. sākumā Hiva kopā ar Horezmu bija Persijas valsts sastāvā. Tai laikā pilsēta tika apjozta ar aizsargsienu.
712.gadā Hivu iekaroja arābi.
1221.gadā Hivu iekaroja mongoļi.
1388.gadā Hivu ieņēma Timura armija.
No XVI/XVII gs. robežas līdz pat 1920.gadam bija Hivas hanistes galvaspilsēta.
1740.gadā to izpostīja persiešu ķēniņa Nadīršaha armija.
1741.gadā pilsētā notika iedzīvotāju sacelšanās pret persiešu tirāniju.
XIX gs. vidū piepilsētas tika apjoztas ar aizsargmūri, sargtorņiem un 10 vārtiem.
1873.gadā Hivu sagrāba krievu iekarotāji Hivas karagājienu (1839.-1840.g. un 1873.g.) rezultātā, to iekļāva Krievijas impērijā.
1916.gadā notika tautas sacelšanās pret nacionālo apspiešanu un iesaukumu armijā. To nežēlīgi apspieda krievu armija.
1917.gada aprīlī tika organizēta "jaunhiviešu" medžlisa valdība, kuru 1917.gada augustā izdzenāja basmaču vadonis Džunaīdhans, kas pasludināja sevi par diktatoru.
1920.gada 2.februārī Džunaīdhana varu gāza lielinieku Sarkanā armija.
1920.gada 26.aprīlī Vishorezmas kurultajā Hiva tika pasludināta par Horezmas Tautas padomju republiku.
1924.gadā iekļauta Uzbekijas PSR sastāvā.
Izpēte. Hivas senā daļa - Ičankala no 1968.gada janvāra pasludināta par valsts nozīmes arhitektūras rezervātu.
Aplūkojamie objekti.
Heivakas aka (1 gs.pmē.).
Feodāļu pils drupas (IV gs.).
Galvenā mošeja (X gs.).
Seīd Alaudīna mauzolejs (1325.g.).
Pahlavana Muhameda mauzolejs (1835.g.).
Tašhoula pils (1832.g.).
Muhameda Amīnhana minarets (1855.g.).
Islamhodža medrese (1910.g.).
Muzejs.
Saites.
Uzbekija.
Hivas haniste.
