Himarītu valsts
Sena valsts Arābijas pussalas DR.
Vēsture. Radās II gs.pmē.beigās - līdz tam Himarītu valsts teritorija atradās Katabanas valsts varā.
I gs.pmē. sākumā himarīti sagrāba visus jūras tirdzniecības punktus Dienvidarābijas DR piekrastē, pakļāva sev daļu Āfrikas austreņu piekrastes un nozimīgu Sābas valsts daļu.
Bijušajā Sābas valsts teritorijā nodibināja savu galvaspilsētu - Zafaru. Himarītu valts ķēniņi pieņēma titulu "Sābas ķēniņš un Raidanas valdnieks" (zu Raidan - pēc cietokšņa un ķēniņa rezidences nosaukuma). Domājams, ka himarīti kādu laiku pat valdīja pār Sābas valsts galvaspilsētu Maribu.
II gs. beigās apvienotajiem Sābas, Aksūmas un Hadramautas spēkiem izdevās sakaut himarītu armiju un novest to valsti līdz Sābas atkarībai.
Trūcīgie vēstures avoti nesniedz iespēju secīgi restaurēt Himarītu valsts vēsturi. Ir zināms, ka no IV gs. sākuma visa Dienvidarābija (Jemenas teritorija) nonākusi Himarītu valsts varā.
VI gs. sākumā Himarītu valsts teritoriju iekaroja etiopi.
VI gs. 70.gados Himarītu valsts teritoriju iekaroja sasanīdu persieši.
Saites.
Jemena.
