Hivas valsts (1512.-1920.g.)
Feodāla valsts Vidusāzijā no XVI gs. sākuma līdz XX gs. sākumam.
Vēsture. 1512.gadā to izveidoja uzbeku hans Ilbarss. Tās teritorija iekļāva senās Horezmas valsts teritoriju, klejojošo turkmēņu teritoriju Mangišlakā, Dihistānā un pa Uzboju, kā arī Horasānas ziemeļu daļu. Galvaspilsētas secīgi bija: Vazīra, Urgenča, Hiva.
XVI-XVIII gs. 1.pusei Hivas valstī gāja pastāvīga cīņa par varu, kas noveda pie valsts sadrumstalošanās un ašas varas maiņas ("spēles hanos"), nepārtraukti tika vesti kari ar kaimiņiem - Buhāru, Irānu, klejojošajiem turkmēņiem. Tāpat valsts iekšienē eksistēja asa starpnacionālā nesaskaņa starp uzbekiem un turkmēņiem.
XVI-XVII gs. Hivas haniste ne reizi vien tika izpostīta klejotāju uzbeku iebrukumos.
1740.gadā Hivas hanisti ieņēma Persijas ķēniņš Nadīršahs, taču pēc viņa nāves 1747.gadā tā atkal kļuva neatkarīga.
Savstarpējās nesaskaņas Hivas hanistē turpinājās līdz 1763.gadam, kad izvirzījās Inaks Muhamedamins - kungratu dzimtas vecākais. Viņš aizsāka jaunu Hivas hanu dinastiju - Kungratu dinastiju. Iesākumā tā valdīja ar ieceltu hanu starpniecību, bet XIX gs. sākumā nodibināja vienpersonisku varu Iltuzara (1804.-1806.g.) personā. Šīs dinastijas ievērojamākais pārstāvis bija hans Muhamedrahims (1806.-1825.g.), kas pabeidza Hivas hanistes apvienošanu, nodibināja augstāko padomi, izveda nodokļu reformu, palielināja valsts ieņēmumus, pakļāva sev mazos kaiminu valdījumus (arāļu, karakalpaku u.c.). Tas bija centrālās varas nostiprināšanās un iekšējā stāvokļa stabilizācijas laiks.
1700., 1703. un 1714.gados Buhāras ielikteņa hana Šahnijaza sūtņi veda sarunas ar Pēteri I par to, lai Hivas haniste pieņemtu krievu pavalstniecību, kas piesaistīja viņa uzmanību Vidusāzijai.
1714.-1717.gados Pēteris I nosūtīja uz Hivu ekspedīciju A.Bekoviča-Čerkaska vadībā, ko hivieši iznīcināja. Šī ekspedīcija mēģināja atrast sauszemes ceļu uz Indiju.
1839.-1840.gados Krievija, sacenšoties ar Angliju cīņā par Vidusāzijas tirgiem, veica lielu uzbrukumu Hivas hanistei ģenerāladjutanta V.Perovska vadībā, kas atkal beidzās neveiksmīgi.
1873.gadā Hivu ieņēma krievu karaspēks ģenerāļa K.Kaufmaņa vadībā.
Saskaņā ar 1873.gada līgumu Hivas haniste atteicās no zemēm Amudarjas labajā krastā, pazaudēja suverenitāti un kļuva par Krievijas protektoriātu ar iekšējās autonomijas saglabāšanu.
Pēc Oktobra apvērsuma lielinieki ar Sarkanās armijas palīdzību organizēja apvērsumu un 1920.gadā gāza hanu. 1920.gada 26.aprīlī 1.Vishorezmas tautas kurultajā paziņoja par Horezmas Tautas padomju republikas nodibināšanu.
1924.gadā sakarā ar Uzbekijas un Turkmēnijas padomju sociālistisko republiku nodibināšanu bijušās Horezmas republikas teritorija tika sadalīta starp tām abām, saskaņā ar etniskajām robežām.
Iedzīvotāji. Hivas hanistes iedzīvotāji bija uzbeki, karakalpaki, kazahi, turkmēņi.
Valsts pārvalde. Hivas hanistes feodālā kārtība cieši pārklājās ar dzimtas-patriarhālajām un vergturu ieražām.
Hanam bija neierobežota vara. Valstī valdīja patvaļa un vardarbība. Liela teikšana bija musulmaņu garīdzniecībai.
Saimniecība. Iedzīvotāji nodarbojās ar mākslīgās apūdeņošanas lauksaimniecību un lopkopību.
Rūpniecības nebija, ja neskaita pāris kokvilnas pārstrādes uzņēmumus.
Eksportēja kokvilnu, žāvētus augļus, ādas, vilnu.
Reliģija. Islāms.
Kultūra. Kultūra un dzīves ritms gandrīz pilnībā bija saglabājis viduslaiku raksturu.
