Hanumāns
"Sasistais žoklis."
Dievišķs pērtiķi hindu mitoloģijā.
Radniecība. Tēvs - vēju dievība Vājs vai Maruta.
Māte - pērtiķiene Andžana.
Hanumāns spēja lidot pa gaisu, mainīt savu izskatu un lielumu. Tas pārvaldīja spēkus, kas ļāva tam zemē uzrakt kalnus un pakalnus.
Saskaņā ar vienu no leģendām, uzreiz pēc dzimšanas Hanumāns sagrābis Sauli, domādams to ēdamu. Saules aizstāvībai cēlies Indra un ar zibeni triecis Hanumānam pa žokli. No šī notikuma Hanumāns ieguvis savu vārdu - "Sasistais žoklis."
Hanumāns - vimānas pilots. Par to pausts eposā "Rāmajana." Hanumāns pēc vēlēšanās spējis būt gan milzis, gan pundurītis. Bez tam viņš bijis arī lielisks lidaparātu pilots. Tā lidaparātam paceļoties, nokritušas klinšu smailes, izgāzušies koki un drebelējušies kalni, putni un zvēri bailēs bēguši. Reizēm Hanumāns startēja no pilsētas, un tad purvi izgāja no vietas "un vimāna ar ugunīgu asti cēlās virs jumtiem, un sākās lieli ugunsgrēki, kuros izdega visi dārzi un mājas."
Atradumi.
Ūras statuete. Kādās Ūras kapenēs arheologi uzgāja tupoša pērtiķa statueti, kas bija līdzīga Mohendžodaras drupās izraktajām pērtiķu figūrām. Šīs pērtiķu figūriņas, iespējams, var uzskatīt par prototipu Hanumānam, seno indiešu eposā "Rāmajana" daudzinātajam dievišķā Rāmas palīgam. Indiešu arheologs S.K.Dikšits rakstīja: „Tā kā senajā civilizētajā pasaulē pērtiķis pazīstams kā tipisks Indijas dzīvnieks un tā kā to diez vai būt sākuši attēlot skulptūrā, ja tas nebūtu bijis svēts dzīvnieks, tad var domāt, ka Rietumāzijas zemes jau bronzas laikmetā aizguva no Indijas dažas reliģiskas idejas.” Tomēr statuete visdrīzāk varēja piederēt kādam protoindiešu tirgotājam, kas bija apmeties Divupē, jo, kā uzskata Dikšits, "rietumzemju tirgoņi, šķiet, nesvārstīdamies atzina par likumīgu darījumu, kas noslēgts svēto dievību aizbildniecībā."
Hanumāna maska. XII-XIII gs., Bangkokas Vēstures muzejs.
Saites.
Hindu mitoloģija.