Griols, Marsels (1898.-1956.g.)
- Detaļas
- 2673 skatījumi
Marcel Griaule.
Franču etnogrāfs, kas kopā ar savu kolēģi Žermēnas Dīterlenu (Germaine Dieterlen, 1903.-1999.g.), dzīvojot starp dogoniem, veica pētījumus laika posmā no 1931. līdz 1956.gadam.
Pētījumu gaitā abi franču antropologi ieguva liecības par acīmredzami neticami augsta līmeņa astronomiskajām zināšanām, kas veidoja būtisku daļu no dogonu cilts tradicionālās reliģiskās mācības: dogoni zināja par Saturna gredzeniem, Jupitera četriem mēnešiem, bet, pats pārsteidzošākais, ka viņi bija informēti, ka Sīriusam (Suņa zvaigznājs) ir divi mazāki pavadoņi.
Pētījumu par dogonu cilts zināšanām Griols pirmoreiz publicēja 1948.g. klajā laistā darbā "Dieu d’eau: entretiens avec Ogotemmêli." Tajā apkopotas sarunas ar dogonu cilts aklo mednieku Ogotomeli, kurš Griolam un Dīterlenai stāstījis, ka eksistē plašas zināšanas, kuras glabā tikai noteikts, šaurs dogonu elitei piederošu cilvēku loks. Vadoties pēc Ogotomeli stāstījuma, Griols un Dīterlena rekonstruēja veselu kosmogonisko sistēmu.
Griols un Dīterlena apraksta ar nakts debesu spožāko zvaigzni Sīriusu (sauktu par sigui tolo vai “Sigu zvaigzni”) saistītu pasaules atjaunošanās ceremoniju, kuru dogoni veic ik pēc 60 gadiem. Saskaņā ar Griolu un Dīterlenu, dogoni Sīriusa pavadoni dēvē par po tolo “mazo zvaigzni” (Sīriusu B) un aprakstā tā blīvumu, masu un orbītas raksturlielumus. Griols nesniedz skaidrojumu par to, kādā veidā dogoni varēja uzzināt par neapbruņotai acij neredzamo balto pundurzvaigzni Sīriusu B.
Saites.
Dogonu Sīriusa kults.
