Gudrajo dāvanas
- Detaļas
- 2 skatījumi
Mateja evaņģēlijā stāstīts kā Jēzus mazulim trīs austrumu gudrie atnesuši bagātīgas dāvanas: "To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns. Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres." /Mateja ev., 2:9.-11./ Zelts bija ķēniņu atribūts, vīraks - dievišķības simbols, bet mirres - nāves zīme (gudrajie zināja par Jēzus nākamo nāvi pie krusta?).
Dāvanu došana bija savdabīgs pārbaudījums. Gudrajie gribēja redzēt, kādu dāvanu Jēzus mazulis izvēlēsies, bet viņš paņēma visas - bija gan ārsts, gan Dievs, gan ķēniņš.
Apraksts. Zelts te ir 28 dažādu izmēru plāksnītēs, kas rotātas ar smalkiem ornamentiem, kuri nevienā neatkārtojas. Vīraks un mirres saripināti apmēram 70 nelielās lodītēs. Ar sudraba diegiem tās piestiprinātas zelta plāksnītēm. Dāvanas tiek uzglabātas 10 īpašās lādītēs Sv.Pāvila klostera mantnīcā Atonā.
Aculiecinieki apgalvo, ka smaržvielas joprojām izdala patīkamu smaržu. Reizumis dāvanas iznes publiskai apskatei un tad patīkams aromāts piepildot visu baznīcu.
Vēsture. Kristīgie vēsturnieki apgalvo, ka Dievmāte saglabājusi 3 gudrajo dāvanas un neilgi pirms savas nāves tās nodevusi Jeruzālemes baznīcai. Šeit tās kopā ar Marijas jostu un citu apģērbu tika glabātas līdz 400.gadiem.
Tad jaunās Bizantijas galvaspilsētas iesvēīšanai tās tika pārvestas uz Konstantinopoli un, pēc rituālu veikšanas dāvanas tikušas ievietotas Sv.Sofijas katedrālē.
Pēc tam dāvanas nonākušas Nīkejā un atradušās tur ap 600 gadiem.
Pēc tam dāvanas atkal atgriezās Konstantinopolē, bet pēc tās krišanas 1453.gadā pārvestas uz Atonu.
Trīs austrumu gudrajo mirstīgās atliekas Persijā esot uzgājusi imperatora māte Helēna. Tās pārvestas uz Konstantinopoli, bet V gs. - uz Milānu.
1164.gadā tās pārvestas uz Ķelni, kur ievietotas Ķelnes katedrālē un atrodas vēl šodien.
Kritiķi, protams, apšauba, ka tie ir 3 gudrajo pīšļi - tie esot 3 XII gs. mirušu jaunu vīriešu piederīgi. Tādēļ ticis pētīts audums, kurā pīšļi ietīti - tas ir gatavots no ķīniešu zīda, caurausta ar zelta diegiem. bez tam tika konstatēts, ka audums krāsots ar Tīras purpuru - pašu dārgāko krāsu senatnē. Noskaidrots arī, ka audums gatavots laikā starp II un IV mē. gs. Tādējādi tiešām iespējams, ka Helēna šos pīšļus atradusi Persijā, tomēr diezin vai tie ir īstie gudrajie - pierādit to ir praktiski neiespējami.
Saites.
Kristiešu relikvijas.
