Cilvēka ģeogrāfija
Franču ģeogrāfijas skola.
Radusies XIX gs. beigās - XX gs. sākumā.
Noraidīja cilvēka tiešo atkarību no ģeogrāfiskās vides un ģeogrāfiskajam determinismam nostatīja pretī ģeogrāfisko posibilismu. Skolas pamatlicēju darbos (Ž.Brīna "Cilvēka ģeogrāfijā" 1910.g. un P.Vidala de la Blaša "Cilvēka ģeogrāfijas principos" 1922.g.) uzmanības centrā bija cilvēks ar dažādām tā kultūras izpausmēm. Viņi atzina, ka galvenais ģeogrāfijas uzdevums ir pētīt dabas un cilvēka mijiedarbību un tās sintētisko izpausmi - cilvēka "dzīvesveidu." Sabiedrības sociālo struktūru skola aplūkoja kā nacionālu struktūru.
Skolas darbos ir bagāts faktu materiāls par konkrētu teritoriju dabas apstākļiem, iedzīvotāju nodarbošanos un dzīvesveidu.
Saites.
Ģeogrāfija un ģeogrāfi.
