Glodeņu dzimta
Ķirzaku apakšklases dzimta???
Bruņglodeņu ģints. Ophisaurus. 13 sugas. Ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, to nav tikai zem ādas krokām ķermeņa sānos. Oldējējas. Pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem. Sastopama dažādos biotopos DA Eiropā, ZR Āfrikā, Āziijas dienvidu daļā, mazāzijā, Ziemeļamerikā.
Dzeltenvēdere.
Glodene. Anguis fragilis (L). Angliski - Slow Worm. Līdzīga čūskai, bet patiesībā ir bezkāju ķirzaka - nav ne indīga ne kaitīga. Piederību ķirzakām nosaka tā skeleta uzbūve.
6-12 mazuļi.
Kakla nav, galva tikpat plata cik ķermenis - relatīvi maza. Galva vienmērīgi bez sašaurinājuma pārietķermenī. Aste ar strupu galu. Mugura melna, pelēkbrūna vai sarkanīga ar bronzas spīdumu. Pāri mugurai viena vai divas tumšākas svītras.
Sīkas gludas zvīņas. Plakstiņi kustīgi, acis var aizvērt. Vēders un sāni gaišāki par muguru, zvīņas sīkas - tādas pašas kā uz muguras.
Ķermeņa garums - ap 35 cm.
Dzīvo mežmalās, izcirtumos, priežu silos, celmiem un saknēm bagātā zemsedzē. Patīk mitināties tur, kur biezi krūmi vai gara zāle. Aktīva krēslā un naktī. Bieži sastopama visā Latvijas teritorijā.
Medniece, medībās iziet naktī. Ēd sliekas un gliemežus. Asi, atpakaļ vērsti zobi palīdz noturēt glumo upuri. Spēj izvilkt slieku no alas, gliemi no čaulas.
Dzīvdzemdētāja. Vasaras otrajā pusē dzimst 5-25 mazuļi.
Glodenes ir gausas. Rāpojot tās lokās platos lokos, nevis īsos viļņos kā čūskas.
Glodenes ienaidnieki ir plesīgie putni. Tās ēd arī čūskas, lapsas, caunas, seski. Bieži tiek nobrauktas. To izdara pat riteņbraucēji. Glodene briesmu brīdī var nomest asti, "šauj" ar ekskrementiem.
Saites.
Ķirzaku apakšklase. ???
