Grifopitēki, grifopitēku ģints
Griphopithecus, (Ābels, 1902.g.).Nosaukums no grieķu val. gripho - "noslēpums," "brīnums," nozīmē "noslēpumainie pērtiķi."
Mūsdienās ģintī izdala trīs sugas - Griphopithecus darwini (eks-Dryopithecus darwini), Griphopithecus alpani (eks-Dryopithecus alpani), Griphopithecus africanus (eks-Kenyapithecus africanus), kas ir cilvēkpērtiķu senči. Sākumā sugas piederēja citām ģintīm, bet vēlāk jaunāko pētījumu rezultātā apvienoti grifopitēku ģintī. Deivids Begans (David R.Begun) no Torontas universitātes (Kanādā) uzskata, ka vidējā miocēnā dzīvojušais grifopitēks ir afropitēka pēctecis, kas pirms 16,5 milj. gadu parādījās Tuvajos Austrumos (Turcijā) un Centrālajā Eiropā (Vācijā) (tolaik Eirāzija vēl nebija atdalījusies no Afroarābijas). Vēlāk izveidojās divas grupas. Āfrikā tās kļuva par šimpanzes, gorillas un cilvēka senčiem, bet Āzijā - par orangutāna un gibona senčiem.
Kenijas grifopitēks. Kenyapithecus africanus. Sinonīms - Griphopithecus africanus. Sākumā šī suga tika nosaukta par Kenyapithecus afrikanus (Āfrikas keniapitēks), tomēr tā izrādījās primitīvāka salīdzinājumā ar īstajiem keniapitēkiem un tāpēc tagad tā izslēgta no keniapitēku ģints un iekļauta Griphopithecus ģints sastāvā ar nosaukumu grifopitēks - "noslēpumainais pērtiķis," bet literatūrā joprojām var sastapt arī veco nosaukumu. Nosaukums no grieķu val. gripho - "noslēpums," "brīnums" un Āfrikas, konkrēti - Kenijas, kā vietas, kur šī suga atrasta: "Kenijas noslēpumainais pērtiķis."
Pēc Kanādas zinātnieka Deivida Begana (David Begun) slēdziena grifopitēks ir afropitēka pēctecis, kas parādījās Turcijā un Vācijā pirms 16,5 milj. gadu, pirms Eirāzija atdalījās no Afroarābijas.
