Grīņa sārtene
Aug Grīņu rezervāta mitrājā.
Zied jūlija sākumā.
Teritorija Sakas pagastā, kas kļuvusi par rezervātu tikai aizsargājamā auga – grīņa sārtenes dēļ.
Ģrīņa sārtene ir ļoti reta suga. 15-50 cm augsts sīkkrūms, kaszied pa 2-4blīvos, gandrīz galviņveidīgos čemuros rožaini sārtā krāsā. Zied jūlijā, augustā, un pēc tam rodas auglis, kas ir kā pogaļa. Vietās, kur tasir pazīstams, cilvēki sauc to arī par zvaniņu virsi.
Latvijā visbiežāk sastopams Ziemupes un Sakas apkārtnē biotopos, ko vietējie iedzīvotāji sauc par grīņiem. Novērots arī Nīcas, Jelgavas un Kolkas apkārtnē. Latvijā grīņa sārtene sasniedz izplatības austrumu robežu un ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā. Tā ir izplatīta Eiropā, Atlantijas okeāna piekrastē - no Portugāles dienvidos līdz Norvēģijai ziemeļos. Agrāk tā augusi Igaunijā pie Hāpsalas. Tur augs izzudis jau XIX gs. vidū.
Lietuvā grīņa atrata Kuršu kāpā.
