Galapagu salas
- Detaļas
- Publicēts 31 Maijs 2016
- Skatīts: 2044
Ekvadorai piederošs vulkānisku salu arhipelāgs Klusajā okeānā.
Galapagu salas sastāv no 13 vulkāniskas izcelsmes salām un sešām mazākām salām. 97% salu teritorijas ir stingri aizsargājama dabas zona ar ļoti trauslu floru un faunu, tādēļ daba te tiek stingri aizsargāta.
Santakrūzas sala. Te ir lidosta.
El Chato rezervāts. Labākā vieta Galapagās, kur vērot milzīgos Galapagu bruņurupučus.
Los Gemelos dvīņu krāteri.
El Chato lavas tuneļi-aizas.
Čārlza Dārvina centrs. Te kopš 1959.gada strādā zoologi, lai salās saglabātu Galapagu bruņurupuču populāciju.
Tortuga Bay līcis ar Playa Brava - viena no skaistākajām arhipelāga balto smilšu pludmalēm. Te sauļojas iguānas, jūras lauvas un pelikāni.
Izabellas sala.
Sierra Negra. Vulkāns Izabellas salā, tam ir otrais lielākais krāteris pasaulē. Tā zaļās sienas kontrastē ar piķa melno krātera dibenu.
Čiko vulkāns. Volcan Chico. Vulkāns Izabellas salā ar draudīgiem lavas laukiem un krāsainiem krāteriem, skati kā uz citas planētas.
Sāls lagūnas. Tās iecienījuši graciozie Galapagu flamingi.
Las Tintoreras arhipelāgs. Viena no labākajām snorkelēšanas vietām pasaulē. Parasti te var novērot Galapagu haizivis, bruņurupučus un rajas. Pašas lavas salas apdzīvo Galapagi pingvīni, jūras lauvas, zilkāju sullas (blue-foot bobbies) un "mazās godzillas" - jūras iguānas.
Concha de Perla. Līcītis, kur bieži var peldēt kopā ar pingvīniem un jūras lauvām.
San Bartolome sala. Arī var apmeklēt. Mēness ainavu lavas lauki, vulkānu krāteri, pingvīnu kolonija un visslavenākais skats Galapagu salās ar Mēness formas dvīņu līčiem, ikonisko Pinnacle Rock klinti un draudīgo Santiago salu fonā.
Tūristam! Kopš 2007.gada salās tiek regulēts tūristu skaits. Katru ceļotāju vai tūristu grupu jāpavada vietējam gidam, bet to skaits ir ierobežots. Tur iespējams nokļūt, braucot ar laivu, bet izkāpt var tikai speciāli atzīmētās vietās. Šī ir izcila vieta, kur snoreklēt, taču nedrīkst nirt. Iespējams gan arī braukt ar speciālām niršanas laivām un nirt no tām.
Vēsture. Kuģa Bigls ekspedīcijas laikā te piestāja Č.Dārvins un smēlās iedvesmu savai evolūcijas teorijai. Pateicoties unikālajai faunai un florai, arhipelāgs sākotnēji tika nosaukts par Noburtajām salām.
T.Heijerdāla Galapagu ekspedīcija (1952.g.). 1952.gadā T.Heijerdāls organizēja pirmo arheoloģisko ekspedīciju uz Galapagu salām.
Iepriekš 1947.gadā viņš un vēl 5 ceļabiedri veiksmīgi ar balsas plostu no Dienvidamerikas atkuģoja līdz Tuamotu arhipelāgam, tā pamatodams iespēju, ka senie iedzūvotāji Polinēziju varēja apdzīvot arī no Amerikas puse. Ceļojuma veiksmīgais iznākums sacēla protestu vētru akadēmisko zinātnieku aprindās. Ar dažādiem argumentiem tika apstrīdēta eksperimenta zinātniskā vērtība, un viens no argumentiem bija apgalvojums par to, ka indiāņi nekad nav bijuši Galapagu salās, kas ir tuvākās salas Klusajā okeānā.
Ekspedīcijā piedalījās arī divi profesionāli arheologi E.K.Rīds (ASV) un A.Šelsvolds (Norvēģija). Viņi izpētīja Galapagu salu atklātās piebraucamās vietas, kur varētu būt piestājuši seno jūrasbraucēju plosti. Tādejādi ekspedīcija uzgāja un atraka 4 pirmskolumba apmetņu vietas, kurās tika atrasta arī inku flauta un vairāk kā 130 māla krūžu lauskas. Speciālisti šos atradumus atzina par pirmsinku podnieku darinājumiem no Ekvadoras un Ziemeļperu.
Šie pētījumi pierādīja, ka cilvēki ir atklājuši Galapagu salas, tomēr nevarēja te apmesties uz patstāvīgu dzīvi dzeramā ūdens trūkuma dēļ.
Daba. Unikālie Galapagu bruņurupuči.
Saites.
Ekvadora.
Klusais okeāns.
