Gajāna
- Detaļas
- Publicēts 02 Augusts 2015
- 2677 skatījumi
Valsts Dienvidamerikas ziemeļos.
Galvaspilsēta - Džordžtauna.
Vēsture. Koloniālajā laikā saukta par Britu Gvajānu.
Gajāna ieguva neatkarību no Lielbritānijas XX gs. 60.gados.
Aplūkojamie objekti.
Kajetura ūdenskritums. Esekibas upē.
Zaļā elle. Daļēji, lielākā daļa Brazīlijā.
Neblina kalns. (Sjerra de la Neblina) "Miglas kalns." Mazizpētītu virsotņu un aizu virkne Gajānā, kas pēc faunas un floras krasi atšķiras no apkārtesošajiem džungļiem. Oficiāli šis rajons tika atklāts 1953.gadā, kad to pētīja Ņujorkas Botāniskā dārza kurators Basets Megairs. Reiz, uzkāpis milzīgā pakalnā pie Negras (Rio Negro) upes uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas, viņš tālē pamanīja vairākas augstas plakankalnes, kurām tur nevajadzētu būt.
Viņš atceras: "Pēc 4 gadiem mēs mēģinājām noteikt to ģeogrāfisko novietojumu. Taču 49 naktis pēc kārtas mums pāri gāza lietus, līdz debesis beidzot noskaidrojās. Kalna virsotne pastāvīgi bija miglas klāta, par ko kalns arī saņēma atbilstošu nosaukumu - Miglas kalns."
Megairs atklāja 400 jaunu augu sugu nākamajos braucienos uz šo rajonu! Bioloģiskās unikalitātes iemesli ir miljoniem gadu izolācijas un apkārtējās vides bardzība, tas piespieda augus un dzīvniekus attīstīt sevī dažādus pašsaglabāšanās veidus.
Daudzus gadus pēc tam Neblinu gandrīz neapmeklēja Tikai 1983.gadā herpetologs Rojs Makdaiarmids no ASV Zvejniecības un dzīvās dabas dienasta, Džeimss Luteins no Ņujorkas Botāniskā dārza un Venecuēlas dabas pētnieks Čārlzs Brūers-Kariass ar Venecuēlas valdības, ASV Zinātnisko pētījumu fonda un dažu citu organizāciju palīdzību organizēja 125 biologu ekspedīciju uz noslēpumainajiem Nebilina rajoniem, kur vēl nebija spērusi cilvēka kāja. Ar helikopteriem atsevišķām grupām (citādi tur nevarēja nokļūt) ekspedīcijas dalībniekus nogādāja Bartas upes ielejā, kuras augstajā krastā tika iekārtota nometne. Ekspedīcija ievilkās uz veselu gadu, tiesa, ar piespiedu pārtraukumu, taču arī šī garā laika nebija pietiekami, lai atklātu visus Nibilina noslēpumus. Kalns vēl joprojām gaida savus pētniekus.
Nokļūšana. No Puerto Ajakučo ar pavadoņiem un ar helikopteru lidot uz dienvidiem - līdz Bartas upes ielejai un Nebilina kalnam.
Saites.
Dienvidamerika.
