Aliens

Gambija

Valsts Āfrikas rietumos, kas atrodas abpus Gambijas upei un tās grīvā, pati mazākā valsts kontinentā.

Galvaspilsēta - Bandžula.
Robežojas tikai ar Senegālu, kas to apņem no rieteņiem, ziemeļiem un austreņiem; dienvidos - izeja uz Indijas okeānu.
Nauda - Gambijas dolāri (1 USD = 50 GmD).

Iedzīvotāji. Fulbi.

Vēsture. 
Kurzemnieki Gambijā. Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs sāka meklēt tiešas tirdzniecības iespējas kolonijās un ap 1650.gadu jau zināja, ka Gambijas piekrastes Kumbo zemes virsaitis ir ar mieru pārdot kādu piekrastes salu un izveidot tur pastāvīgus tirdzniecības sakarus ar viņam pakļauto Barras zemes virsaiti.
Sv.Andreja sala Gambijas grīvā 1651.-1661.gadam bija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija. Hercogs Jēkabs ekspedīcijai izraudzīja divas fregates - "Valzivi" ar 30 dižgabaliem un "Krokodilu" ar 20 dižgabaliem. Par ekspedīcijas vadītāju iecēla holandieti Vīlemu Molensu, kas esot bijis "baigs dzērājs." Fregates Kpenhāgenā savāca karavīrus un 1651.gada 3.septembrī devās uz Gambiju. Pa ceļam kuģinieki piestāja norvēģu zvejnieku ciemā Flekerē, kur Molers "uzkāpa uz korķa." Gembijas Amdreja salā ekspedīcija nokļuva 28.oktobrī. Krastā izcēlās visi karavīri un devās pie vietējā ķēniņa lūgt atlauju veikt nocietinājumu būvi. Vietājam Satu karalim ar portugāļu starpniecību kā dāvana tika nogādātas divas degvīna mucas. Pēc tam ieradās barras karaļa pārst'vji, kam tā sala patiešām piederēja. Arī tiem bija jādod dāvanas. Tā uzcēla Jēkaba fortu.
Laikā no 1651.-1658.gadam Gambiju apmeklēja vismaz 30 hercoga kuģu. Uz Eiropu tie veda ziloņkaulu, antilopju ādas, Gambijas vasku, sāli palmu eļļu,kokosriekstus.pretī - dzelzs stieņus,dzintara rotas un spogulīšus. Nedaudz vēlāk arī pirkti vergi, kas pārdoti Brazīlijā un Tobāgā.
1664.gada novembrī Gambija tika iemainīta pret Tobāgu un pēc 1692.gada hercoga karogs no Āfrikas piekrastes pazuda.
XVII gs. Gambijas teritoriju pētīja briti.
1943.gadā ceļā uz Kasablankas konferenci Bandžulā nolaidās un pārnakšņoja ASV prezidents F.Rūzvelts, tā kļūdams par pirmo ASV prezidentu, kas apmeklēja Āfriku.
1959.gadā D.K.Džavara nodibināja Tautas progresīvo partiju (TPP).
Gambija ieguva neatkarību 1965.gada 18.februārī.
Pēc neatkarības iegūšanas Gambijā varu pārņēma TPP un tās līderis D.K.Džavara.
D.K.Džavara kļuva par Gambijas prezidentu 1970.gadā un bija tāds līdz pat 1994.gadam, kad to gāza no amata militārpersonu grupa.
Nesen tikusi pārsaukta par Gambijas Islāma republiku.

Aplūkojamie objekti.
      Bandžula. Gambijas galvaspilsēta. 
      Jundumas megalītiskā lidosta.
      Sv.Andreja sala.
      Vasū akmens apļi. 
      Krokodilu svētezers. Džungļu ezers pie Bakavas, kura ūdenim piedēvē dziedinošas īpašības.
      Kiangvestas valsts dabas parks. Te mītot milzīgais nezvērs Ninkinanka.

      Gambijas upes Valsts dabas parks. Upē var vērot nīlzirgus un krokodīļus, bet pie Babuīnu salām (Baboon Islands) - arī šimpanzes un paviānus.

      Bijilo Forest parks. Mērkaķi džungļos.

Gambiešu gastronomija.
Gandža – vietējā zālīte.
Vakaros ir tradīcija sanākt kopā pie stipras un saldas tējas, mazās glāzītēs.
Baobabu sula.

Ārsts Uga Dumpis, kas strādājis Gambijā: "Gambija ir trīsreiz mazāka par Latviju. Viens miljons iedzīvotāju aptuveni 25 km šaurā zemes strēlē abos Gambija upes krastos. Tās esībai nav nedz ģeogrāfiska, nedz etniska pamata. Tā atrodas Senegālas vidū. Tautības arī tās pašas. Tikai Senegālā valsts valoda ir franču, bet Gambijā angļu. Valsts sadalītas nevis pēc nacionālā, bet pēc koloniālā principa. Tas ir arī galvenais karu cēlonis, jo vienmēr kāda tautība kaut kur ir apspiesta. Gambijā dzīvo astoņas etniskas grupas, kuru valoda pēc evolūciju kokiem atšķiras apmēram tāpat kā latviešu un krievu. Tomēr atšķirība nav tik liela, ņemot vērā, ka tām nav rakstības un arī vārdu krājums nav diez ko bagāts." ("Sestdiena," 09.01.1999.)

Saites.
Bandžula.