Guderiāns, Vilhelms Haincs (1888.-1954.g.)
Guderian.
Vācu Vērmahta ģenerālpulkvedis, vadošais tanku kara teorētiķis, Vācijas bruņutanku karaspēka radītājs un viens no vadītājiem.
Dzīvesgājums. Beidzis kadetu korpusu 1907.gadā un kara akadēmiju 1914.gadā.
I Pasaules kara dalībnieks.
1919.gadā dienēja fon der Golca no valstsvāciešiem izveidotajā un majora J.Bišofa komandētajā Dzelzsdivīzijā Latvijā.
Jau 20.gados izstrādājis militāro koncepciju, kas pēcāk ieguva "Zibenskara" (Blickrieg) nosaukumu. Saskaņā ar to galvenais triecienspēks karā ir tanki.
1937.gadā Guderiāns savus apsvērumus izklāstīja grāmatā "Uzmanību, tanki!" Kā potenciālo pretinieku viņš tad uzlūkoja Padomju Krieviju, kur bija viesojies pieredzes apmaiņā 1932.gadā.
Ģenerālpulkvedis kopš 1940.gada.
1939.gada 22.septembrī no vācu puses kā vērmahta 19.motorizētā korpusa komandieris, ģenerālis komandēja parādi Brestā pirms tās nodošanas sarkankrieviem.
II Pasaules karā (1939.-1945.g.). No II Pasaules kara sākuma komandēja tanku korpusu. Sekmīgi ar saviem tankiem grāva Polijas, pēc tam Francijas bruņotos spēkus.
1941.gada 22.jūnija rītā 6:50 ar desanta laivu šķērsoja Bugas upi un spēra kāju uz Padomju Savienības teritorijas: "Mana operatīvā grupa ar divām radiostacijām ar bruņumašīnām, divām visurgājējām mašīnām un motocikliem pārcēlās upei līdz 8:30. Virzīties pa 18.tanku divīzijas tanku pēdām, es nobraucu līdz Ļesnas upes tiltam, kura pārņemšanai priekš mums bija liela nozīme, lai tālāk dotos 47.tanku korpuss, taču tur, izņemot krievu posteni, es neviena nesatiku. Man tuvojoties, krievi sāka bēgt kur kurais uz dažādām pusēm. Divi mani uzdevumu virsnieki, par spīti maniem norādījumiem, ņēmās tos vajāt un diemžēl tika nogalēti."
Operācija "Taifūns." 1941.gada 30.septembrī Heinca Guderiāna komandētā vācu 2.tanku grupa pārgāja uzbrukumā virzienā Orla-Tula. Šīs operācijas mērķis bija padomju spēku sagrāve un Maskavas sagrābšana. Guderiāna tanku spēki sāka uzbrukumu ātrāk nekā pārējās armijas "Centrs" grupas. Krievpadomju virspavēlniecība kārtējo reizi nespēja pareizi novērtēt situāciju un saprast kādi tieši spēki stāv iepretim Sarkanajai Armijai. Brjanskas frontes virspavēlnieks Andrejs Jerjomenko (Андрей Еременко) uzskatīja, ka galvenais vācu trieciens vērsts pret Brjansku, un tādēļ pie šīs pilsētas tika sapulcinātas frontes galvenās rezerves. Bez tam A.Jerjomenko nez kādēļ nosprieda, ka uzbrūk tikai dažas vācu divīzijas un tātad prettrieciens šo divīziju flangos var uzbrukumu izjaukt.
Kļūda bija liktenīga, jo īstenībā uzbruka trīs vācu motorizētie korpusi un faktiski Jerjomenko bija devis pavēli uzbrukt karaspēka daļām, kas 2 vai pat 3 reizes bija skaitliski pārākas dzīvā spēka un tehnikas ziņā. Pretuzbrukumiem nekādas sekmes nebija, Brjanskas frontes daļām neizdevās vācu uzbrukumu pat piebremzēt. 1941.gada 3.oktobrī Orlu ieņēma vērmahta 4.tanku divīzija. Pilsētā negaidīja vāciešu parādīšanos, pa Orlas ielām kursēja tramvaji, kad parādījās pirmie vācu tanki.
Pēc trim dienām krita Brjanska, kuras virzienā Jerjomenko gaidīja Guderiāna tanku galveno triecienu, un trīs krievpadomju armijas. Pats Jerjomenko tika ievainots aplenkuma kauju laikā un ar lidmašīnu izvests uz Maskavu.
Uzbrukums Maskavai. Ļoti iespējams, ka tikai Hitlera pēkšņā iedoma pēc Smoļenskas ieņemšanas izmainīt trieciena virzienu, spēkus sadalot un metot tos gan pret Ļeņingradu ziemeļos, gan Kijevu dienvidos, kā rezultātā pret PSRS galvaspilsētu vērstā uzbrukuma temps apsīka, neļāva Guderiāna tankiem nokļūt līdz Sarkanajam laukumam... Pēc Maskavas šturma neizdošanās atstādināts no amata un ieskaitīts rezervē.
1944.gadā sauszemes karaspēka Ģenerālštāba priekšnieks. Pēc viņa ierosinājuma tika izveidots folkšturms.
1945.gada martā atvaļināts rezervē.
Saites.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).
Tanki.
