Folkšturms
Volkssturm.
Teritoriāla zemessardze nacistu Vācijā, kas balstījās uz totālu vīriešu mobilizāciju vecumā no 16 līdz 60 gadiem.
Vēsture. Radīta pēc sauszemes spēku Ģenerālštāba ģenerāļa H.Guderiāna ierosinājuma. Attiecīgu pavēli Hitlers izdeva 1944.gada 25.septembrī, bet īpašo rīkojumu izdeva nacionālsociālistu partija 1944.gada 12.oktobrī.
Masveidā folkšturmu izmantoja Silēzijā (40 bataljoni) no 1944.gada decembra - 1945.gada janvārim; Ungārijā un Austrijas pierobežā (30 bataljoni) no 1944.gada decembra - 1945.gada martam; Oderā, Neisā un Berlīnes rajonā (ap 50 bataljoniem).
Apraksts. Folkšturma organizācija tika uzdota nacistu partijai, tās vadība un apmācība - SS reihsfīreram H.Himleram, nacionālsociālistu partijas gaulaiteriem un kreislaiteriem.
Organizācijas pamatvienības bija folšturma bataljoni. Tajos ietilpa 2-4 rotas, bruņoti pārsvarā ar strēlnieku ieročiem.
Juridiski folkšturma zemessargi tika pielīdzināti vērmahta kareivjiem.
Folkšturma uzdevums bija apdzīvoto vietu un pozīciju apsardze, kā arī mijiedarbība ar armijas daļām. Folkšturmu izmantoja arī lai papildinātu kadrus armijas daļās un t.s. tautas grenadieru divīzijās.
Kopumā folkšturma vienības neattaisnoja nacistu augstāko komandieru cerības, to kaujas spējas nebija augstas un tikai palielināja Vacijas dzīvā spēka zaudējumus.
