Gandharvas
Pusdievu grupa senindiešu mitoloģijā.
Rigvēdā parasti minēts tikai viens gandharva - somas sargātājs, ko dažkārt identificēja ar somu, "ūdens dievietes" vai apsaras vīrs. Gandharvai un apsarai piedzima cilvēku pirmie senči - Jama un Jami. Rigvēdā gandharva, kas dzīvo augšējās debesīs, asociējas ar sauli un saules gaismu. Nereti Rigvēdā gandharva darbojas arī kā dēmons, kas naidīgs Indram.
Savukārt Atharvēdā gandharvu skaits pieaug līdz dažiem tūkstošiem. Šajā darbā gandharvas ir brīnumu nesoši gaisa, meža un ūdens gari. Satapathabrahmāna vēsta, ka gandharvas nozaga somu, bet bija spiesti to atdot, jo viņus savaldzināja dieviete Vača. Pēcvēdiskajā mitoloģijā gandharvu funkcijas daļēji mainās. Gandharvu sākotnējā saistība ar saules gaismu saglabājas tikai epitetā: "ar saulei līdzīgu mirdzumu."
Gandharvas tāpat kā citi pusdievi dažkārt pret cilvēkiem izturējās naidīgi. Tam, kurš gaisā ieraudzīja rēgaino "gandharvu pilsētu," draudēja nelaime vai pat bojāeja. Eposos un puranās gandharvas, būdami debesu dejotāju apsaru vīri vai iemīļotie, parādās arī kā dziedoņi un muzikanti, kuri ar savu mākslu ielīksmoja dievus viņu svētkos un dzīrēs. Ne velti mūziku Indijā dažkārt dēvēja arī par gandharvu mākslu. Pēc Višnupurānas gandharvi radušies no Brahmas ķermeņa, kad tas reiz dziedājis. Darbā "Harivanda" par gandharvu tēvu dēvē Brahmas mazdēlu Kašjapu, bet par viņu mātēm - Dakšas meitas.
Puranās un eposos minēti daudzi gandharvu valdnieki. Ievērojamākie gandharvu valdnieki bija Čitraratha, Surjavača un Visvavasu. Visvavasu valdīšanas laikā radās naids starp gandharvām un čūskām nagām. Gandharvas ielauzās nagu valstībā un nolaupīja viņu dārgumus. Taču nagām ar Višnas palīdzību izdevās gandharvas padzīt un atgūt savas bagātības.
Saites:
Hinduisms.
