Grieķijas piramīdas
Pirms 1800 gadiem dzīvoja grieķu ceļotājs un rakstnieks Pausānijs. Reiz, ceļā no Argosas uz Epidauru viņš ceļa labajā pusē ieraudzīja nelielu piramīdu. Nedaudz tālāk pie Ligurio ciema Arahnes kalna pakājē atradās vēl viena piramīda. To veidoja pusotru metru gari bloki. Daudzas atlūzas gulēja zemē. Pausānijs domāja, ka šīs piramīdas ir valdnieku kapi.
1936. un 1937.gados grieķu arheologi no jauna atklāja šīs piramīdas un nodēvēja tas par "Argolīdas piramīdām."
Piramīdas pie Ligūrijas izmēri ir šādi: ziemeļu malas garums ir 14 m, rietumu - 12,5 m, dienvidu - 12 m un austrumu - 12,75 m. Piramīdas augstums ir 10 m, virsotnes nav. Nekādus apbedījumus un kapa inventāru arheologi piramīdā netrada. Atklāja tikai mūru labirintu ar nelielām telpām un tvertnēm ūdens glabāšanai. Arheologi piramīdu celtniecību datēja ar 400.g.pmē. Arheologu secinājums - piramīdas nav kapenes.
1997.gadā britu un grieķu arheologi, izmantojot termoluminiscences datēšanas metodi, noteica, ka "Argolīdas piramīdas" ir vismaz 4700 gadus vecas, vai pat vecākas. Pat minimālā robeža - 2700.g.pmē. "Argolīdas piramīdas" padara vecākas par Džosera piramīdu.
Ērihs fon Dēnikens grāmatā "Zeva vārdā" vēl min, ka arī pie Mikēnām atrasta piramīda, bet par to viņam nekas vairāk nav zināms.
Saites.
Piramīdas.
