Gotu ķēniņi
Vinitārs (ap 376.g.).
Biogrāfija. Viņš 376.gadā cieta sakāvi no austrumslāviem – antiem. Drīz pēc tam viņu sagrāba paši goti un kopā ar dēliem nogalināja.
Rietumgotu ķēniņu saraksts.
Alarihs I (395.-410.g.).
Atavulfs (410.-415.g.).
Biogrāfija. Kāpa tronī 410.gadā.
412.gadā atveda vestgotus Gallijā pēc tam, kad ar Romas imperatotu Honoriju noslēdza līgumu par apmešanos gallijā un ikgadēju maizes piegādi gotiem. Tomēr romieši maizi nepiegādāja un tas izraisīja līguma laušanu ar romiešiem un Atavulfa uzbrukumu Narbonnai, Tulūzai un Bordo. Romiešu karaspēks atspieda Atavulfa gotus uz Spāniju.
415.gadā Atavulfs tika nogalināts Barselonā.
Teoderiks I (?-451.g.).
Radniecība. Dēli, viens no tiem -Torizmunds (nākamais ķēniņš).
Dzīvesgājums. 451.gadā Atilla devās savā karagājienā uz Galliju. Sākumā pilsētas krita viņa rokās viena pēc otras - Strasburga, Meca, Ķelne, Amjēna, Reimsa. Tikmēr Ziemeļitālijā romiešu karavadonis Aēcijs sāka vākt karaspēku, lai apturētu Atillas virzīšanos. Aēcijs iegāja dienvidu Gallijā ar visai nelieliem spēkiem un lūdza palīdzību vestgotu karlim Teodorikam I, taču iesākumā saņēma atteikumu. Tad viņš vērsās pie vietējā magnāta Avitusa, tādejādi tomēr saņemot palīdzību. Sadarbojoties ar Avitusu, Aēcijs spēja pārliecināt arī Teodoriku I pievienoties šim militārajam pasākumam. Teodoriks I vadīja savu rietumgotu karaspēku kopā ar frankeim un romiešiem kaujā Katalaunas laukos, kuras laikā arī krita.
Torizmunds (451.-?).
Radniecība. Tēvs - TeoderiksI (iepriekšējais ķēniņš).
Dzīvesgājums. Kopā ar tēvu piedalījās kaujā pret Atillas huņņiem Katalaunas laukos, kurā viņa tēvs krita un Torizmunds pārņēma karaspēka komandēšanu.
Līdz ar nakts iestāšanos kaujas darbība beidzās, nākamajā rītā Atilla gatavojās romiešu uzbrukumam. Par to romiešu nometnē uzstājās Torizmunds, tomēr Aēcijs viņu atrunāja. Saprotot, ka Atilla ir cietis sakāvi, Aēcijs izvērtēja politisko situāciju. Viņš saprata, ja huņņi tiks iznīcināti, tad rietumgoti visdrīzāk pārtrauks savienību ar Romu un kļūs par draudu tai. Lai to novērstu, viņš piedāvāja Torizmundam atgriezties Vestgotu valsts galvaspilsētā Tolosā, lai ieņemtu sava tēva troni, pirms to sagrābj kāds no brāļiem. Torizmunds piekrita un devās prom ar saviem ļaudīm. .
Eirihs (466.-484.g.).
Biogrāfija. Sarāva savienību ar Romu. Viņa valdīšanas laikā Rietumgotu valstī ietilpa Gallijas centrālā un dienvidu daļa un liela daļa Spānijas.
Alarihs II (484.-507.g.).
Biogrāfija. Viņa valdīšanas laikā rietumgoti cieta sakāvi no frankiem un zaudēja lielāko daļu Gallijas (paturēja tikai Septimāniju). Rietumgotu valsts centrs pārgāja uz Spāniju, par galvaspilsētu kļuva Tolēda.
Leovigilds (568.-586.g.).
Biogrāfija. Pievienoja svēbu karalisti, pakļāva dažus iepriekš neatkarīgus apgabalus ziemeļos, atņēma bizantiešiem, kas 554.gadā bija nostiprinājušies Spānijas DA, Kordovu, Malagu un Asidonu. Apspieda pilsētnieku un zemnieku sacelšanos dienvidos.
Spānijas karaļi, kuri valdīja no VI–VIII gs. (rietumgoti)
1. Taitis (321.–338.g.)
2. Tauteikolos
3. Eigila
4. Aukātanagilis
5. Lieliva
Rekareds I (586.-601.g.).
Biogrāfija. Dzimis 516.gadā.
Vestgotu valsts karalis Spānijā no 586.gada.
Reliģija. Pieņēma kristietības ariāņu novirzienu par valsts reliģiju 587. vai 589.gadā, lai sekmētu ģermāņu aristokrātijas un spāņu-romiešu zemes īpašnieku tuvināšanos.
Iekšpolitika. Ariāņu aristokrātijas dumpji un sazvērestības, kas tika vērstas pret karaļa varas pastiprināšanos, tika apspiestas. Valsts pārvaldē iesaistīja garīdzniecības pārstāvjus.
Ārpolitika. Atzina Bizantijas iekarojumus uz dienvidiem un austreņiem no Pireneju pussalas.
Rodrigo (?-711.g.).
Biogrāfija. 711.gadā Ziemeļāfrikas (Magribas un Ifrīķijas) pārvaldnieks Musa ibn Nusairs nosūtīja berberu Tariku ibn Zijādu ar 7 000 cilvēku lielu vienību (arābi, sīrieši un berberi) pret vestgotu karalisti Spānijā. Vestgotu karalis Rodrigo un vairums viņa augstmaņu gāja bojā kaujā pie Roderihas Gvadalkvivīras upes krastos. Daži avoti ziņo, ka arābus izsaukuši Rodrigo nedraugi, citi apgalvo, ka šī kampaņa bijusi parasts arābu iekarojumu turpinājums.
Rekisvints (???). Saglabajies vina kronis.
Austrumgotu ķēniņu saraksts (493.-555). Austrumgotu valsts ķēniņi aizsākās ar Teodorihu I Lielo, kas 493.gadā kāpa tronī un nodibināja Austrumgotu valsti. 553.gadā valstī iebruka bizantiešu karapūļi un pēc 2 gadu ilgām cīņām Austrumgotu valsts 555.gadā beidza pastāvēt.
Teodoriks I Lielais (493.-526.g.).
Valamirs (?-470.g.).
Radniecība. Cēlies no karaliskās Amālu dzimtas. Tēvs - princis Vandalārijs.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 440.gadu.
Kritis karā ar skīriem 470.gadā.
Amalasunta.
Teodats (VI gs.).
Vitigis (536.-540.g.).
Biogrāfija. Austrumgotu ķēniņš no 536.-540.gadam.
Cēlies no vienkāršiem karavīriem, 536.gadā armija to ievēlēja par karali.
Valdīja asu sociļo cīņu un karalistes izjukšanas laikā.
Karoja ar Bizantiju, kas centās iekarot Austrumgotu valsti.
536.gadā aplenca Romu.
540.gadā Ravennā krita Bizantijas imperatora sūtītā karavadoņa Belisārija gūstā.
Nomira gūstā Bizantijā.
Totila (541.-552.g.). Totila.
Babuila. Ostgotu ķēniņš Itālijā no 541. līdz 552.gadam.
Dzīvesgājums. Kāpa tronī 541.gadā ar tautas masu atbalstu, kas uzstājās pret ostgotu un romiešu aristokrātiju.
Pauda ostgotu feodālās aristokrātijas intereses.
Stājās plašas atbrīvošanās kustības galvgalī Itālijā, kas cīnījās pret bizantiešu iekarotājiem. Ar karaspēka palīdzību, kurā viņš piesaistīja vergus un kolonus, vairākkārt sakāva bizantiešus, kas vēlējās atjaunot vergturu iekārtu Itālijā. 546.gadā ieņēma Romu.
Gāja bojā 552.gadā cīņā ar Bizantiju, viņu uzvarēja Narzess pie Tahinas.
Saites.
Goti.
