Gudrības valdnieku gribu godināt
Nosaukums pēc teksta pirmās rindas.
Saturs. Stāsta par cilvēku vārdā Šubši, godīgu, bet kurš žēlojas par dzīvi un likteni: dieve-aizbildne no viņa ir novērsusies, draugi pametuši, zaudējis māju un īpašumu kā arī veselību. Viņš taujājis pie dažādiem gaišreģiem un burvjiem, bet lāgā neko nav sapratis kādēļ tā. Spēkus zaudējis, viņš gatavojas nāvei. Tad nu viņam arī negaidīti parādas vairākas vīzijas.
Pirmajā sapnī pie viņa ierodas skaists jaunēklis, graznās drānās. Pamodies, viņš patiesi tādu ierauga. Tālāko mēs nezinām, jo šeit teksts ir bojāts.
Otrā sapnī pie viņa ierodas cilvēks ar tamariska zaru rokā. Spoks lej svētītu ūdeni uz viņu un skaita attīro;sus pātarus.
Trešais sapnis ir pats interesantākais jo satur sapni sapnī. Viņam parādas starojoša sieviete – pēc visām pazīmēm dieve. Viņa tam vēsta, ka sapnī izglābs no ciešanām. Tādējādi viņam sapnī rādās sapnis, kurā ierodas bārdains jauneklis ar galvassegu, riebējs. Viņš tur rokās plāksnīti un saka, ka no šī brīža ar Marduka ziņu viņa ciešanas beigsies.
Pamodies Šubši uziet plāksnīti, kuru redzējis sapnī. Plāksnītē bijis ķīļraksts, kuru tas izlasījis un rādījis mājiniekiem. Drīz visas kaites atkāpās: zobi un galva nesāpēja, redze paasinājās. Stāsts beidzas ar to, ka laimīgais izārstētais veic bagātīgus ziedojumus Mardukam un viņa sievai Sarpanīdai svētnīcā.
Saites:
Šumeru literatūra.
