Gusmans, Džoakins
Meksikāņu narkobarons, Sinaloas narkokarteļa vadītājs.
Joaquin Guzman Loera. Iesauka - El Čapo, " sīkais" (spāņu val.), jo ir tikai 157 cm augumā.
Radniecība. Dēls - Edgars, nošauts 2008.gadā.
Dzīvesgājums. Daudzus gadus vadījis vienu no lielākajiem pasaules organizētās noziedzības sindikātiem, veicis neskaitāmus noziegumus.
XX gs. 80.gados stāvēja pie Sinaloa narkokarteļa dibināšanas šūpuļa. tas varēja izvērst savu darbību pateicoties tam, ka amerikāņi bija sagrāvuši Karību reģiona narkotiku kontarabandas tīklu, ko bija izmantojuši Kolumbijas narkodarboņi. Tā šis grupējums, līdz ar citiem meksikāņu grupējumiem, kļuva par narkotiku vairumtirgotāju. ASV izlūkdienesti 2011.gadā Sinaloas karteli dēvēja par "visietekmīgāko narkotiku kontrabandistu organizāciju pasaulē." Domnīca RAND Corporation savā ziņojumā ASV prezidenta Baraka Obamas valdībai rakstīja, ka Gusmana vadītā organizācija kontrolē 40-60% caur Meksiku ASV nonākušo narkotiku un ik gadu nopelna ap 3 miljardiem ASV dolāru.
1993.gadā Gusmanu pirmo reizi notvēra uz Gvatemalas robežas. Viņu izdeva Meksikai, kur atzina par vainīgu narkotiku kontrabandā, slepkavībās un ciolvēku nolaupīšanā - piesprieda 20 gadus stingra režīma cietumā. Taču Čapo no cietuma turpināja vadīt savu impēriju un pat iespiedās un pārņēma citu Meksikas narkokarteļu teritorijas.
2001.gadā nakobarons izbēga no cietuma, paslēpies netīrās veļas konteinerā. Rūpīgi izplānotā bēgšana esot izmaksājusi 2,5 miljonus ASV dolāru kukuļos amatpersonām un cietuma administrācijai.
2004.gadā ASV izslidināja 4 miljonu dolāru atlīdzību par viņa noķeršanu.
Pēc Gusmana nonākšanas brīvībā Sinaloas kartelis vēl agresīvāk vērsās pret konkurentiem. N0 2004.-2013.gadam Čapo bruņotās bandas karoja visās lielākajās Meksikas pilsētās pie ASV robežas. Tādās pilsētās kā Huaresa un Nuevolaredo gāja tikpat kā frontē.
2006.gadā meksikas valdība pasludināja karu pret narkokarteļiem.
2008.gadā autostāvvietā konkurējošo bandu slepkavas nošāva viņa 22 gau veco dēlu Edgaru. Bērēs, kurās pats nevarēja ierasties, bija pavēlēts uz Edgara kapa nolikt 50 000 ziedu.
2013.gadā ASV biznesa izdevums Forbes ievietoja 67.vietā starp pasaulē visietekmīgākajām personām.
Gangstera bēguļošana turpinājās līdz 2014.gadam, kad viņu notvēra otro reizi - Klusā okeāna kūrortā Mazatlānā, dzimtajā Sinaloas pavalstī. ASV prasīja viņu izdot, jo bija to apsūdzējusi par gandrīz 200 tonnu kokaīna ievešanu laikā no 1990.-2008.gadam un vairāk kā 5,8 miljardu ASV dolāru skaidras naudas kontrabandu. Tomēr Meksika noraidīja amerikāņu prasību, paziņojot, ka Gusmans jātiesā uz vietas.
Viņš tika notiesātos 2.reizi, taču nebrīvē Altiplano cietumā pavadīja tikai pusotru gadu - 2015.gadā viņš izbēga pa 1,5 km garu pazemes tuneli, tā rakšanas laikā vajadzēja izvest 3250 tonnas zemes. mafijniekiem tādu tuneli izrakt varētu nemaz nebūt tik grūti, jo tuneļu rakšanas tehnoloģija bija krietni atrstrādāta - tādi neskaitāmi jau bija izraktiu zem ASV-Meksikas robežas.
dažus mēnešus pēc izbēgšanas Gusmasns savā slēotuvē Meksikas kalnos tikās ar amerikāņu kinoaktieri Šonu Pennu, lai sniegtu tam interviju - ti vēlāk publicēja žurnālā Rolling Stone. Viņš dižojās: " Es piedāvāju vairāk heroīna, metanfetamīna, kokaīna un marihuānas nekā jebkurš cits pasaulē. Man pieder zemūdenes, lidmašīnas, kravas auto un kuģi."
Šī tikšanās ar Pennu izrādījās viņam liktenīga, jo tā esot palīdzējusi Meksikas valdībai un amerikāņiem notvert to trešo reizi - 2016.gada janvārī, un atkal viņu nogādāja Altiplano cietumā.
2017.gada 19.janvārī meksikāņi gangsteri izdeva ASV, tas notika dienu pirms Donalda Trampa stāšanās amatā.
2018.gada novembrī sākās tiesas prāva Ņujorkā. ASV Federālā tiesa 62 gadu veco Gusmanu 2019.gada 17.jūlijā atzina par vainīgu visās 10 viņam izvirzītajās apsūdzībās - narkotiku kontrabandā uz ASV, slepkavībā, naudas atmazgāšanu un nelikumīgu šaujamieroču glabāšanu. Amerikāņu tiesa piesprieda Sīkajam mūža ieslodzījumu (+ vēl 30 gadu) bez tiesībām lūgt apžēlošanu, kā arī samaksāt 12,6 miljardi ASV dolāru (tik liela esot bijusi viņa pārdotās produkcijas ASV cena).
Meksikas varas iestāžu kukuļošana. Tiesas laikā ASV viens no viņa tivākajiem palīgiem Alekss Sifuentess liecināja, ka gusmans Meksikas prezidentam Enrikem Penjam-Njeto samaksājis 1000 miljonu dolāru lielu kukuli par to, lai tiktu pārtraukta viņa meklēšana. palīgs apgalvoja, ka prezidents pats sazinājies ar Gusmanu pēc stāšanās amatā 2012.gadā un pieprasījis 250 miljonus dolāru, kas vēlāk nokaulēti līdz 100. meksikas prezidents šo apsūdzību publiski nav komentējis.
Grāmatas.
"The Last Narco." Amerikāņu žurnālista Melkolma Bīta grāmata.
Saites.
Sinaloas kartelis.
Meksika.
