Georgijs
Viens no diviem zināmajiem Nūbijas arhibīskapiem.
Dzīvesgājums. Georgijs bijis viens no nozīmīgākajiem kristīgās Nūbijas klerikāļiem. Cik zināms, tikai divi nūbieši savulaik tikuši pagodināti ar šo titulu, ko tie varēja saņemt no Bizantijas vai Aleksandrijas patriarha.
Epitāfija uz stēlas, kas uzieta Vecdongolas klostera kapenēs, vēstī, ka viņš miris 1113.gadā 82 gadu vecumā.
Aplūkojamie objekti.
Georgija kaps. 1993.gadā Stefana Jakobeļska vadītā poļu arheoloģiskā ekspedīcija, izpētot Vecdongolas klostera ziemeļrietumu piebūvi, tur atklāja trīs, iepriekš nezināmas kapenes. Arheologi uzskatīja, ka tās ir daļa no Dongolas augstākā garīdznieka, arhibīskapa Georgija piemiņas kompleksa vai kapenēm. Katrā kamerā bija vairākas, dabiski izveidojušas mūmijas, dažas ietītas audumos. Dienvidu kapeņu sienas sedza uzraksti grieķu un koptu valodā. Arheologi kapenes fotografēja un iekonservēja to saturu, līdz 2009.gadā cita poļu arheologu komanda, šoreiz Vlodzimiera Godļevska vadībā, atsāka to izpēti. Vienās no XII gs. celtajām kapenēm poļu arheologi atrada septiņus dabiski mumificējušos vīriešu ķermeņus. Pēc Varšavas universitātes pētnieka, antropologa Roberta Mālera novērtējuma, apbedītie bija apmēram 40 gadus veci vīrieši. Spriežot pēc hroniku liecībām un deģeneratīvu slimību pēdām, pat vecāki. Arheologi uzskata, ka viena no mūmijām, viņi gan nezina, kura tieši, varētu būt arhibīskaps Georgijs. Epitāfija uz stēlas, kas uzstādīta līdzās kapenēm, vēstī, ka viņš miris 1113.gadā 82 gadu vecumā.
Raksti.
Viduslaiku nūbiešu mūku kapenes Sudānā sargāja maģiski uzraksti uz sienām.
