Feklabrukas kubs
- Detaļas
- 2337 skatījumi
Cits nosaukums - "Zalcburgas paralelepipēds."
Atrašanas vieta. Austrija, Feklabrukas (citur teikts - Šēndorfas) pilsētiņā, kas atrodas pusceļā starp Zalcburgu un Linci.
Atradums. 1885.gada 1.novembrī Austrijā, Izidora Brauna firmas liešanas cehā, sadauzot kurtuvei domātu akmeņogles gabalu tika atrasts mazs, gandrīz ideāls tērauda kubs (citur teikts - tērauda plāksnīte).
Apraksts. Tā izmēri 2,6 X 2,6 X 1,8 collas (67*62*47). Svars - 785 grami.
Pa perimetru bija redzama dziļa rieva, bet divas pretējās skaldnes bija noapaļotas.
Izpēte. Lietuves īpašnieka dēls kubu aiznesa uz Lincas muzeju, kur to izpētīja. Analīze parādīja, ka priekšmets bija ciets kā tērauds, taču sastāvēja no oglekļa un niķeļa (citur teikts, ka tas bijis no tērauda ar niķeļa piemaisījumu).
Rūpnīcas īpašnieka dēli 1886.gadā izstādīja atradumu Karolīnas Augustas muzejā Zalcburgā. Tolaik atrastais priekšmets piesaistīja pētnieku uzmanību. 1886.gadā Reinas un Vestfāles dabaszinību biedrības sēdē inženieris Frīdrihs Hults šai sakarā uzstājās ar ziņojumu. viņš tika konstatējis, ka priekšmets ir no metāla, pēc cietības līdzīga tēraudam, ar niecīgu niķeļa piemaisījumu. Šķērsgriezumā tas veido gandrīz vai kvadrātu. Visa priekšmeta virsma, ieskaitot gropīti, bija klāta ar meteorītiem raksturīgajām "tasītēm" un oksīda kārtiņu. Tomēr trūka meteorītiem raksturīgie "vidmanštetēna zīmējumi"(?), ka neļāva inženierim priekšmetu ierindot holosidrerītu (dzelzs meteorītu) kārtā.
Vislielāko neizpratni izsauca priekšmeta regulārā forma. Tādējādi daudzi pētnieki tomēr sliecās to uzskatīt pat meteorītu, bet citi - par cilvēka apstrādātu meteorītu, lai gan zināms, ka meteorīti nekad nav regulāras formas.
1919.gadā amerikāņu rakstnieks Č.Forts pirmais izteica domu, ka tas ir citplanētiešu apstrādāts priekšmets.
Tika pagatavots nospiedums un ģipša atlējums, taču oriģināls ir zudis kara gadu haosā. Atlējums joprojām glabājas Lincas muzejā.
Par šo priekšmetu rakstīja tā laika zinātniskie žurnāli.
Terciārā perioda ogle bija iegūta Volfzegas šahtā Augšaustrijā - tās vecums ir 24,5 - 67 miljoni gadu.
Jau mūsdienās parādījās doma, ka tas ir āmurs un grope domāta virvei, kas āmura galviņu stiprina pie kāta.
Jāatzīmē, ka izrakti meteorīti ir ārkārtīgi reti. Mūsdienās tādu atradumu daudzums nav lielāks par desmitu, starp tiem nav neviena ar regulāru formu.
Azerbaidžānas analogi. 1973.gadā Bulla salā pie Baku (Azerbaidžānā) ģeologs J.Mamedovs uzgāja tādas pašas formas ķermeņus ar gropītēm visriņķī, tiesa gan - no akmens. Šiem ķermeņiem atrasts dabiskas rašanās izskaidrojums, ko mēģina piedēvēt arī Zalcburgas atradumam.
Saites.
Atradumi akmeņogļu slāņos.
