Filozofijas pamatjautājums
- Detaļas
- 43 skatījumi
Jautājums par matērijas un apziņas, materiālā un garīgā attiecībām, kam ir divas puses; kas ir primārais - matērija (esamība, daba) vai apziņa (domāšana, gars) un kāds sakars ir zināšanām par pasauli un pašu pasauli - vai apziņa spēj pareizi atspoguļot to, vai pasaule ir izzināma.
Filozofijas pamatjautājums ir filozofisko pētījumu izejpunkts: tāds vai citāds (materiālistisks, ideālistisks vai duālistisks) šā jautājuma risinājums ir attiecīgās filozofiskās mācības pamats, kas nosaka gan atsevišķo problēmu risināšanas raksturu, gan visa pasaules uzskata raksturu.
Atkarībā no tā, kā filozofi atbildēja uz šo jautājumu, viņi sadalījās divās lielās nometnēs. Tie, kas apgalvoja, ka gars pastāvējis pirms dabas..., izveidoja ideālisma nometni. Turpretim tie, kas par primāro atzina dabu, pieslējās dažādām materiālisma skolām.
Konsekvents pamatjautājuma risinājums iespējams vienīgi tad, ja ņem vērā pamatjautājuma abas puses; tāds risinājums ir materiālismā (primārais - matērija; apziņa - tās produkts; izziņa - pareizs objektīvās realitātes, pasaules atspoguļojums) un ideālismā (primārais - apziņa, bet izziņa - pašas apziņas izzināšana - pašizziņa vai absolūtās idejas izzināšana). Nekonsekventu viduspozīciju filozofijas pamatjautājuma risināšanā ieņem duālisms (materiālā un garīgā pirmsākuma līdztiesīguma atzīšana) un agnosticisms (pasaules izzināmības noliegums). Filozofijas metafiziskā pieeja vai ni nenovērtēja apziņas aktivitāti un atzina izziņu par pasīvu vērošanu (metafiziskais materiālisms), vai arī pārspīlēja domāšanas aktivitāti un pārvērta to par īpašu, no matērijas nošķirtu absolūtu (ideālisms).
Materiālistiskā filozofija atzīst matērijas primaritāti attiecībā pret apziņu vairākos aspektos: apziņa ir materiālās pasaules ilgstoša attīstības procesa rezultāts, augsti organizētas matērijas - galvas smadzeņu īpašība un funkcija; tā rodas un pilnveidojas cilvēka materiālās darbības - darba rezultātā un ir materiālās pasaules atspoguļojums; to determinē sabiedriskā esamība, un tā pastāv un attīstās valodas materiālajā čaulā. Būdama atvasināta no materiālistiskās esamības, apziņa ir relatīvi patstāvīga savā attīstībā un aktīvi iedarbojas uz materiālo pasauli, palīdz to apgūt un pārveidot.
Cilvēka apziņa, balstoties uz praksi, spēj pareizi izzināt pasauli. Filozofijas pamatjautājuma zinātnisks formulējums sniedz iespēju konsekventi norobežot un pretstatīt filozofijas pamatvirzienus - materiālismu un ideālismu.
Saites.
Filozofija un filozofi.
