Fotofilma
Filma, kas attiecīgā fotografēšanas vēsturiskajā periodā bija paredzēta izmantošanai parastajos fotoaparātos un īpašās fotoiekārtās.
Ir vispārlietojamās fotofilmas un īpašās fotofilmas, kā arī spolīšu (ruļļu) fotofilmas un plakanās (lokšņu) fotofilmas. Fotoaparātos ar kadra izmēriem 24 x 36 mm un 18 x 24 mm izmanto vispārlietojamās perforētās 35 mm fotofilmas, kas fasētas spoles pa 1,65 m - standarta kasetēs ietilpst attiecīgi 36 vai 72 kadri.
Fotoaparātos ar kadru izmēriem 6 x 6, 6 x 9, 4,5 x 6 cm izmanto 61,5 mm x 0,815 m neperforētu fotofilmu, kas uztīta uz spoles kopā ar gaismnecaurlaidīgu papīru - iespējams izteikt bez kasetes. Retāk izmanto 16 mm x 0,45 m u.c. izmēru spolīšu fotofilmas.
Plakano fotofilmu formāti ir no 9 x 12 līdz 30 x 40 cm. Daudzos gadījumos fotoaparātu kasetēs varēja ievietot arī kinofilmas, kuru sortiments ir plašāks.
Pie īpašajām fotofilmām pieskaita sērijas "FT" fototehniskās fotofilmas, areofotofilmas, sēriju "PM" (medicīniskās) un "PT" (tehniskās) rentgenfilmas, rasējumu kopēšanai paredzētos fotopauspapīrus, diazofilmas, fluorogrāfiskās u.c. fotofilmas.
Mikrofotgrafēšanai izmantoja sērijas "Mikrat" fotofilmas. Speciālo fotofilmu mazākie formāti parasti ir vienādi ar vispārlietojamo fotofilmu formātiem, lielākie tos stipri pārsniedz - ruļļu platums līdz 112 cm, loksnes līdz 112 cm x 2 m.
Vēsture. 1887.gadā amerikāņu izgudrotājs Dž.Īstmens ieteica izmantot fotofilmu ar lokanu nitrocelulozes pamatni, bet dažus gadus vēlāk sāka mehanizēt fotomateriālu ražošanu.
2000.gadu sākumā fotofilmu fotografēšanu pārņēma digitālo matricu fotoaparāti un ar ķīmiskajām fotofilmām mūsdienās nodarbojas vien fotografēšanas entuziasti.
Saites.
Fotografēšana un fotogrāfijas.
