Fotoelementi
Elektroniskas ierīces, kurās optiskā starojuma enerģijas absorbcijas rezultātā rodas fotoelektrodzinējspēks vai sāk plūst elektriskā strāva.
Ir fotoelementi ar ārējo fotoefektu (vakuuma un gāzpildītie fotoelementi) un fotoelementi ar iekšējo fotoefektu (pusvadītāju jeb sprostslāņa fotoelementi). Fotoelementam ar ārējo fotoefektu fotokatoda gaismjutīgo materiālu uzklāj vai nu tieši uz fotoelementa stikla sieniņas, vai īpaša paliktņa. Fotokatoda emitētie elektroni nokļūst uz fotoelementa anoda, un ārējā ķēdē sāk plūst fotostrāva, kas ir proporcionāla gaismas plūsmai.
Fotoelementi ar ārējo fotoefektu izmanto automātikas, telemehānikas, faksimilsakaru, skaņu kino u.c. iekārtās.
Fotoelementos ar iekšējo fotoefektu ir pusvadītāju ierīce, kas optiskā starojuma enerģiju tieši pārvērš elektriskajā enerģijā. Šā fotoelementa galvenā sastāvdaļa ir p-n pāreja; ja fotoelementu apgaismo, pievirsmas slānī iekšējā fotoefekta dēļ rodas nelīdzsvaroti lādiņnesēji (elektroni un caurumi), kas difundē līdz p-n pārejai un tur iekšējā elektriskā lauka ietekmē sadalās: p apgabals uzlādējas pozitīvi, n apgabals - negatīvi, un rodas fotoelektrodzinējspēks.
Pusvadītāju fotoelementus parasti izgatavo no Si, Ge, Se, GaAs, CdS; tos izmanto fotoelektriskajos ģeneratoros, saules baterijās, fotoelektriskajos eksponometros.
Fotoelementus raksturo spektrāla jūtība, kas atkarīga no fotoelementa materiāla un konstrukcijas; pusvdītāju fotoelementus - arī lietderības koeficients.
Saites.
Fotoelektrodzinējspēks.
