Fotoelektrodzinējspēks
Foto EDS.
Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu - fotonus.
Fotoelektrodzinējspēks rodas, ja notiek elektromagnētiskā starojuma lādiņnesēju, t.i. fotonesēju (elektronu un caurumu) telpiska pārdalīšanās, ko var izraisīt dažādi procesi.
Dembera fotoelektrodzinējspēks. Jeb difūzijas fotoelektrodzinējspēks. To aprakstījis vācu fiziķis H.Dembers 1931.gadā. Rodas, ja pusvadītāja apgaismojums ir neviendabīgs: fotonesēji difundē no vairāk apgaismotiem. Ja turklāt to kustīgums ir dažāds, rodas fotoelektrodzinējspēks. Dembera efekts parastajos pusvadītājos ir niecīgs. Nehomogēnos pusvadītājos (p-n pārejā, pārejā pusvadītājs-metāls) rodas sprostlādiņa jeb ventiļa fotoelektrodzinējspēks. Pusvadītāju sistēmās, ko veido viena p-n pāreja, fotoelektrodzinējspēks var sasniegt 10-2 - 1V. Sprostslāņa fotoelektrodzinējspēks novērojams Si, Ge, Se. Sprostslāņa fotoelektrodzinējspēku izmanto fotoelektronierīcēs, piemēram, pusvadītāju fotoelementos.
Kikoina-Noskova efekts. Arī fotomagnetoelektriskais efekts. Atklājuši krievpadomju fiziķi I.Kikoins un M.Noskovs 1933.gadā. Tas ir fotoelektrodzinējspēka rašanās magnētiskā laukā ievietotā apgaismotā pusvadītājā, kas spēcīgi absorbē gaismu. Brīvie elektroni pusvadītājā, absorbējot fotonu enerģiju, absorbē arī to impulsu. Tādējādi elektroni iegūst virzītu kustību attiecībā pret režģi, un uz kristālu virsmas, kas perpendikulāra elektromagnētiskajam starojumam, rodas gaismas spiediena fotoelektrodzinējspēks. Efekts vājš, bet ar mazu inerci (ap 10-11 s). Tiek izmantots ātrdarbīgos starojuma uztvērējos lāzeru impulsu formas un jaudas mērīšanai.
