Fiktīvais kapitāls
Fictif (franču val.) no latīņu val. vārda fictio - "izdomājums."
Kapitāls vērtspapīru (akciju, obligāciju) veidā.
Fiktīvais kapitāls dublē reālo kapitālu, kas ieguldīts sabiedriskās ražošanas nozarēs. Atšķirībā no tā fiktīvais kapitāls nav reāla bagātība, jo nepiedalās vērtības un virsvērtības ražošanā. Taču vērtspapīru īpašnieks piesavinās daļu no ražošanas radītās virsvērtības dividendes vai procentu veidā.
Fiktīvā kapitāla apgrozība notiek neatkarīgi no reālā kapitāla. Būdama specifiska prece, fiktīvais kapitāls apgrozās īpašā tirgū - fondu biržā, un tam ir īpaša cena; kapitalizēts vērtspapīra ienākums, kura lielums tieši proporcionāls ienākumam no vērtspapīra un apgriezti proporcionāls bankas procentam. Starpība starp fiktīvā kapitāla un reālā kapitāla apjomiem veido dibinātāju peļņu. Lai to iegūtu iespējami lielāku, akciju sabiedrību īpašnieki izlaiž vērtspapīrus par summām, kas daudzkārt pārsniedz ražosanu, tirdzniecību vai banku uzņēmumos ieguldīto reālo kapitālu.
Vēsturiski fiktīvā kapitāla rašanās un attīstība saistīta ar aizdevu kapitāla rašanos; fiktīvais kapitāls ir aizdevu kapitāla funkcionēšanas īpaša sfēra. Imperiālisma stadijā fiktīvā kapitāla apjoms strauji pieaug, apsteidzot reālā kapitāla pieaugumu. Kapitālisma vispārējās krīzes periodā un valstsmonopola kapitālisma apstākļos fiktīvais kapitāls kopapjomā pieaug valsts vērtspapīru īpatsvars. Valsts aizņēmumi palielina valsts parādu, pastiprina inflāciju. Fiktīvā kapitāla pieaugums liecina par kapitālistisko ražošanas attiecību fetišizācijas un kapitālistiskās sistēmas parazītisma pastiprināšanos.
