Fenoloģija, fenologi
Phainesthai - "parādīties" (grieķu val.).
Zinātne, kas pēta dzīvās dabas parādību periodiskumu, savstarpējo sakarību un atkarību no klimata u.c. ekoloģiskiem faktoriem, robežzinātne starp bioloģiju un metereoloģiju.
Fenoloģija cieši saistīta ar morfoloģiju, fizioloģiju, ekoloģiju, bioģeogrāfiju un klimatoloģiju. Tā reģistrē un pēta organismu attīstības redzamo parādību (fenoloģisko fāžu) iestāšanās laiku un ilgumu, piemēram, augiem (fitofenoloģija) - pumpuru plaukšanu, lapu veidošanos, ziedēšanu, sēklu nogatavošanos, lapu dzeltēšanu; dzīvniekiem (zoofenologija), īpaši putniem - atgriešanos pavasarī, ligzdošanu, olu dēšanu, mazuļu izvadāšanu, aizlidošanu rudenī.
Savienojot punktus, kur parādība iestājas vienlaikus, sastāda fenoloģiskās kartes. Ilggadēji novērojumi sniedz iespēju sastādīt fenoloģiskos kalendārus, kuros doti ticamākie kādas fenoloģiskās fāzes termini. Grafiski attēlota kādas sugas vai augu kopas fenoloģisko fāžu secība noteiktā laikā ir fenoloģiskais spektrs; lietojot kvantitatīvus rādītājus, iegūst fenoloģisko līkni.
Vēsture. Fenoloģiskie novērojumi uzkrāti jau antīkajā pasaulē sakarā ar medniecības, zvejniecības un zemkopības vajadzībām.
Fenoloģija kā zinātne izveidojās XVIII gs. Par tās pamatlicēju uzskata R.A.Reomīru (Francija), kas no 1735.gada atzīmēja dabas parādību sakaru ar metereoloģiskajiem apstākļiem.
1750.gadā K.Linnejs (Zviedrija) izveidoja pirmo fenoloģisko novērotāju tīklu.
Krievijā pirmie fenoloģiskie novērojumi tika veikti jau ķeizara Pētera I valdīšanas laikā, bet pirmais zinātniskais fenologs bija agronoms A.Bolotovs XVIII gs., kas 50.gados vāca fenoloģiskus datus. Krievijā pirmo darbu fenoloģijā 1854.gadā publicēja Krievijas Ģeogrāfijas biedrība.
XIX gs. 2.pusē Rietumeiropā jau bija daudz fenoloģisko novērojumu punktu, kur darbojās liels skaits brīvprātīgu novērotāju.
Fenoloģija Latvijā. Latvijā atsevišķi fenoloģiski novērojumi sākti XIX gs. 20.-30.gados, kas publicēti 1865.-1866.g. Rīgā un Tērbatā. Sistemātiski tie veikti kopš 1926.gada (E.Jansons), dati publicēti periodiskajā izdevumā "Fenologiskie novērojumi Latvijā" (1929.-1936.g.).
Pēc II Pasaules kara fenoloģiskos novērojumus atjaunoja LPSR Hidrometeoroloģiskā dienesta pārvalde un meteoroloģiskās stacijas, rezultāti kopš 1956.gada publicēti agrometeoroloģiskajās gadagrāmatas.
1956.gadā publicēts pirmais dabas kalendārs Latvijas teritorijai (A.Zirnītis, LVU raksti, 7.).
1958.gadā noorganizēta Fenoloģijas komisija un brīvprātīgo korespondentu fenologu tīkls, kuru novērojumu materiālus kopš 1965.gada publicē "Fenoloģiskajā biļetenā," bet kopš 1971.gada - arī "Dabas un vēstures kalendārā" (L.Ozola).
Izmantojot fenoloģijas datus, izstrādāta kokaugu ražas prognozēšanas metode (A.Mauriņš, G.Pospelova, A.Skudra, LVU), pētīta fenoloģisko fāžu izmantošana kokaugu sistemātikā (A.Zvirgzds, ZA Botāniskajā dārzā).
