Fenolformaldehīdsveķi
Sintētiski sveķi, oligomēri, fenolu (monooksibenzola, ksilolu) un formaldehīda polikondensācijas produkti.
Atkarībā no polikondensācijas apstākļiem, izejvielu attiecībām un katalizatora dabas veidojas rezoli - termoaktīvie fenolformaldehīdsveķi (formaldehīda pārākums, bāziskais katalizators) vai novolaki - termoplastiskie fenolformaldehīdsveķi (fenolu pārākums, skābs katalizators).
Fizikālās īpašības. Fenolformaldehīdsveķi ir gaiši dzelteni līdz tumši brūni viskozi šķidrumi vai cietas vielas. Šķīst organiskajos šķīdinātājos. Cietē, veidojot telpisku struktūru: rezoli - paaugstinātā temperatūrā, novolaki - paaugstinātā temperatūrā cietinātāju (6-14% urotropīna) klātbūtnē. Sacietējušiem fenolformaldehīdsveķiem ir labas elektroizolējošas, mehāniskas un termiskas īpašības (ilgstoši izturīgi temperatūrā līdz 200oC).
Fenolformaldehīdsveķu īpašības maina, ķīmiski modificējot ar butilspirtu, kolofoniju, augu eļļām vai ar citiem oligomēriem vai polimēriem.
Izmantošana. Fenolformaldehīdsveķus izmanto fenoplastu, līmju, laku, emalju un hermetizējošu materiālu ražošanai.
Fenolformaldehīdlakas. Fenolformaldehīdsveķu šķīdumi etilspirtā vai dažos ogļūdeņražos.
No nemodificētajiem fenolformaldehīdsveķiem gatavo spirta lakas (30-35% novolaka vai 50-70% rezola šķīdumi) un politūras (10-15% novolaka šķīdums).
Fenolformaldehīdlakas veido plēvi (cietē) istabas vai paaugstinātā temperatūrā (150-180oC). Pārklājumiem ir labas elektroizolējošas īpašības, tie ir ķīmiski izturīgi, bet trausli, tāpēc fenolformaldehīdlakas plastificē ar polivinilacetātiem; lieto koksnes apdarē. No modificētajiem fenolformaldehīdsveķiem (piemēram, t.s. sintētiskajiem kopāliem), pievienojot žūstošās augu eļļas (tungas eļļu), sikatīvus un šķīdinot lakbenzīnā, terpentīnā, gatavo eļļas lakas. To pārklājumi ir ķīmiski izturīgi, tiem ir laba adhēzijas spēja, tos lieto dažādām gruntīm, konservu kārbu pārklāšanai.
Fenolformaldehīdlīmes. Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir fenolformaldehīdsveķu (novolaku vai rezolu) šķīdumi spirtā.
Tām var pievienot cietinātāju (novolaklīmēm), cietēšanas paātrinātāju (rezollīmēm) un pildvielas. Atkarībā no sastāva fenolformaldehīdlīmes cietē istabas vai paaugstinātā temperatūrā (100-150oC). Šīs līmes izmanto koksnes, koksnes plastu, finiera līmēšanai. Lai palielinātos to elastība, termiskā izturība, tās modificē ar kaučukiem, polivinilacetātiem.
Saites.
Fenoli.
Formaldehīds.
Sveķi.
