Fāzēts antenu režģis
Parasti vienā plaknē vairākos stāvos un rindās izvietotas antenas, kurām pārraides režīmā ieejās ar fīderu nodrošina nepieciešamo augstfrekvences strāvas amplitūdu un fāzi, bet uztveršanas režīmā uztvērēja ieejā pēc amplitūdas un fāzes summējas atsevišķās antenās inducētais elektrodzinējspēks.
Fāzētā antenu režģa atsevišķo antenu radītajam elektromagnētiskajam laukam dažādos telpas punktos ir dažāda amplitūda un fāze, tāpēc noteiktos virzienos lauks pastiprinās, citos - vājinās, jo notiek interference. Režģi lieto šauru vērsuma diagrammu (VD) iegūšanai. Visbiežāk režģi veido no vienādās fāzēs barotām pusviļņa antenām, kas novietotas pusviļņa attālumā cita no citas - sinfāzu režģis. Šajā gadījumā maksimālā starojuma intensitāte vērsta perpendikulāri režģa plaknei, bet sānstarojumu skaits un virziens atkarīgs no atsevišķo antenu skaita. VD platums atkarīgs no atsevišķo antenu VD konkrētajā plaknē un to antenu skaita, kuru elektromagnētiskais lauks interferē šajā plaknē. Barojot atsevišķas antenas ar lineāri mainīgas fāzes strāvu, nelielas fāzu atšķirības gadījumā režģa VD maksimums ar režģa plaknei perpendikulāro virzienu veido noteiktu leņķi alfa.
Mainoties atsevišķu antenu barošanas fāzei, mainās režģa VD maksimuma virziens, t.i., notiek VD maksimuma virziena nemehāniska šūpošana. Sakarā ar iespēju ātri mainīt VD maksimuma virzienu un izmantot režģa vadīšanā elektroniskos skaitļotājus režģī arvien plašāk lieto radiolokācijā, radionavigācijā, radiosakaros, radioastronomijā.
Saites.
Svārstību fāze.
