Farmācija, farmaceiti
Pharmakeia - "zāles" (grieķu val.).
Zinātne, kas pēta zāļu līdzekļu atrašanos dabā un iegūšanu sintēzes ceļā, pārstrādāšanu, pazīšanu, izmeklēšanu, piegādi, uzglabāšanu un izsniegšanu.
Farmaceiti (pharmakeutēs - "zāļu gatavotājs") - medicīnas darbinieks ar augstāko (provizors) vai vidējo (provizora palīgs) farmaceitisko izglītību. Speciālo izglītību iegūst farmācijas institūtos, medicīnas institūtos un universitāšu farmācijas fakultātēs vai medicīnas skolās. Strādā aptiekās, aptieku noliktavās, zinātniski pētnieciskajās iestādēs, farmaceitiskajos rūpniecības uzņēmumos.
Farmācija ir cieši saistīta ar farmakoloģiju. Galvenās farmācijas nozares ir:
- farmācijas ķīmija, kas pēta zāļvielu iegūšanas paņēmienus, to fizikālās un ķīmiskās īpašības, zāļu kvalitātes kontroles metodes, zāļu iedarbību atkarībā no ķīmisko savienojumu struktūras, pārmaiņas, kas notiek zāles uzglabājot;
- farmakognozija - pēta ārstnieciskos augus, kā arī no augiem un dzīvniekiem iegūtos materiālus zāļu pagatavošanai;
- zāļu tehnoloģija, kas pēta zāļu formu pagatavošanu aptiekās un rūpnīcās;
- toksisko vielu ķīmija, kas pēta indīgu un stipri iedarbīgu vielu un to pārvērtību produktus izolēšanas, pierādīšanas un noteikšanas metodes augu un dzīvnieku audos, orgānos un šķidrumos, kā arī apkārtējā vidē;
- farmācijas ekonomika un organizācija.
Pēdējos gados attīstās jauns farmācijas virziens - biofarmācija, kas pēta ārstniecisko līdzekļu iedarbību atkarībā no to fizikāli ķīmiskā stāvokļa, pagatavošanas tehnoloģijas, zāļu formas, palīgvielām un ievadīšanas veida.
Farmācija balstās uz ķīmijas, bioloģijas, fizikas un matemātikas atziņām un izmanto šo zinātņu pētīšanas metodes.
Vēsture. Farmācijas pirmsākumi meklējami pirmatnējā sabiedrībā, kad cilvēki apkārtējā vidē meklēja līdzekļus slimību ārstēšanai.
Zāļu izgatavošana bija pazīstama jau senatnē.
Tikai VIII gs., kad radās pirmās aptiekas, farmācija atdalījās no medicīnas un kļuva par patstāvigu zinātnes nozari, kas aptvēra visus ar zālēm saistītos jautājumus.
XIX gs. 2.pusē no farmācijas atdalījās farmakoloģija.
Krievijā farmācijas pamatlicējs bija A.Ņeļubins, kas 1827.gadā izdeva pirmo rokasgrāmatu par zāļu gatavošanu un lietošanu.
Farmācijas rūpniecība radās XIX gs. beigās un XX gs. sākumā pēc sintētisko preparātu atklāšanas, galvenokārt Vācijā, Lielbritānijā un Šveicē.
Farmācija Latvijā. Kā zinātne sāka attīstīties XIX gs.sākumā.
1803.gadā D.H.Grindelis nodibināja Krievijas impērijā pirmos farmācijas zinātnisko biedrību - Rīgas Ķīmiski farmaceitisko biedrību un sāka izdot pirmo farmācijas zinātnisko žurnālu "Russisches Jahrbuch der Pharmazie" (1803.-1810.g., no 1809.gada "Russisches Jahrbuch fūr die Chemie und Pharmazie").
1919.gadā LU Ķīmijas fakultātē tika izveidota farmācijas nodaļa (kopš 1950.gada RMI Farmācijas fakultāte.
Pētīti ārstnieciskie augi, bioloģiski aktīvo vielu ķīmija, praktiskā receptūra - E.Zariņš, J.Kupcis, J.Maizīte, E.Svirlovskis. Farmaceitiskā ražošanaPirmās Latvijas republikas laikā bija nelieli farmācijas uzņēmumi, izgatavoja galvenokārt medikamentus no zāļu uzlējumiem, fasēja importētās zāles.
1940.gadā tika izdota Latvijas farmakopeja; zinātniskie darbi publicēti "Latvijas Farmaceitu žurnālā" (1923.-1940.g.).
Pēckara krievpadomju okupētajā Latvijā farmācijas rūpniecība strauji attīstījās. Farmācijas uzņēmumi bija izvietoti Olainē - ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca "Olainfarm," un Rīgā - rūpnīcas "Olainfarm" ražotnes "Farmācija" un "Kalceks," kā arī LPSR ZA Organiskās sintēzes institūta 2 eksperimentālās rūpnīcas. Rūpnīca "Farmācija" ražoja saežģītus sintētiskus preparātus, Rīgas Medicīnas preparātu rūpnīca ražoja antibiotikas.
LPSR ZA Organiskās sintēzes institūtā S.Hillera, M.Līdaka, G.Vanaga u.c. vadībā radīti daudzi oriģināli ārstnieciski preparāti - solafūrs, furagīns, ftorafūrs, imifoss, metindions. Izstrādāta to ražošanas tehnologija un analīzes metodes.
Latvijas farmācijas speciālisti apvienoti Latvijas Farmaceitu zinatniskajā biedrībā (dibināta 1951.g.).
Saites.
Medicīna.
