Feierbahs, Ludvigs (1804.-1872.g.)
Vāciski - Ludwig Andreas Feuerbach.
Vācu filozofs materiālists, franču apgaismotāju darba turpinātājs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1804.gada 28.jūlijā.
Mācījies Heidelbergas un Berlīnes universitātēs.
No 1828.gada Erlangenes universitātes docētājs.
Par anonīmi izdoto grāmatu "Domas par nāvi un nemirstību" (1830.g.) atlaists.
No 1837.gada dzīvoja Brukbergas ciemā.
No 1860.gada dzīvoja Rehenbergā pie Nirnbergas, sarakstījis un publicējis filozofijas darbus.
L.Feierbaha filozofiskie uzskati veidojās no jaunhēgelisma idejām līdz materiālismam. Izziņas teorijā L.Feierbahs vērsās pret agnosticismu, attīstīja materiālistisko sensuālismu. Viņš atzina esamības un domāšanas pretstata relativitāti, jo cilvēkā tie ir saistīti: cilvēks ir gan materiāls objekts, gan arī subjekts.
Pēc L.Feierbaha domām, cilvēks ir vienīgais, universālais un augstākais filozofijas priekšmets, taču L.Feierbahs izprata cilvēku galvenokārt kā tīri bioloģisku būtni un cilvēku sabiedrību traktēja ideālistiski.
L.Feierbaha antropoloģiskais materiālisms bija metafizisks, jo, atmezdams G.V.F.Hēgeļa ideālismu, L.Feierbahs noraidīja arī viņa dialektiku un neatzina materiālistiskās dialektikas iespējamību. L.Feierbaha ideālisms izpaudās galvenokārt prātojumos par reliģiju un morāli.
L.Feierbahs un reliģija. L.Feierbahs, balstoties uz termina "reliģija" burtisko nozīmi, definēja šo parādību kā saistību cilvēku starpā. Viņš atsedza būtisko sakaru starp reliģiju un ideālistisko filozofiju, reliģisko priekšstatu saknes centās saskatīt cilvēku dzīves apstākļos.
Reliģijas izcelšanās antropoloģiskā izpratne (reliģija - cilvēcisko īpašību atsvešinājums, nepiepildīto ilgu un tieksmju objektivizācija) palikaabstrakta humānisma līmenī.
Ētikā L.Feierbahs izveidoja eidemonistisku mācību par "es" un "tu" saistību dabiskajā tieksmē pēc laimes, kas nav iespējama bez cilvēku vienības, saprātīgas pašierobežošanās un mīlestības. Par augstāko mīlas un pielūgsmes objektu L.Feierbahs atzina cilvēku, nevis Dievu.
Tādejādi L.Feierbaha antireliģisms, bet abstraktā un nevēsturiskā morāle būtībā pārērtās par jaunu reliģiju, kas domāta visiem laikiem un tautām.
L.Feierbahs pētīja materiālisma nozīmi dabaszinātņu attīstībā.
Nozīmīgākie darbi: "Par Hēgeļa filozofijas kritiku" (1839.g.), "Kristietības būtība" (1841.g.), "Nākotnes filozofijas pamattēzes" (1843.g.), ""Reliģijas būtība" (1845.g.), "Teogonija" (1857.g.).
L.Feierbahs par reliģiju.
"Praksē visi cilvēki ir ateisti: ar saviem darbiem, ar savu izturēšanos viņi atspēko savu ticību."
"Pirmām kārtām runa man ir par to, lai ar saprāta lāpu apgaismotu reliģijas tumšo būtību, lai cilvēks beidzot vairs nebūtu upuris, rotaļlietiņa visu viņam naidīgo spēku rokās, kuri gan agrāk ir izmantojuši, gan tagad izmanto reliģijas tumsonību, lai nospiestu viņu verdzībā. Mans mērķis ir pierādīt, ka spēki, kuru priekšā cilvēks loka ceļus reliģijā, no kuriem viņš baidās, kuriem viņš nes pat asiņainus cilvēku upurus, lai tos iežēlinātu, ir tikai viņa paša nebrīvā, baiļu pilnā dvēseles stāvokļa, viņa neizglītotā, neattīstītā prāta radījumi."
"Īsta izcelšanās, īsts stāvoklis un nozīme reliģijai ir cilvēces bērnības laikmetā, bet bērnības periods ir līdz ar to arī tumsības, pieredzes trūkuma, neizglītības un nekulturālības periods. Reliģijas, kas cēlušās vēlākajos laikos, piemēram, kristietība, un ko pasludina par jaunām, patiesībā pēc būtības nebija jaunas reliģijas. Tās bija kritiskas reliģijas. Tās uzņēma reliģiskos priekšstatus, kas bija radušies cilvēces attīstības ļoti senos laikmetos, reformēja tos un padarīja garīgākus saskaņā ar progresa līmeni, kādu bija sasniegusi cilvēce."
"Visu cilvēces attīstības laiku reliģija vienmēr bijusi pretrunā ar patieso izglītību un traucējusi attīstību; reliģija vienmēr izturējusies naidīgi pret jebkuru jaunumu, pret jebkuru no pagātnes mantoto paradumu maiņu, pret jebkuru progresu."
"Reliģija piedzimst mūžīgajā izglītības trūkuma, nabadzības, tehniskās nevarības un kultūras trūkuma tumsā."
"Nevis dievs radījis cilvēku, bet cilvēks radījis dievu pēc sava ģīmja un līdzības."
"Apgalvojums, ka reliģija cilvēkam esot iedzimta, ir aplams."
"Reliģija ir gara tumsības meita."
Nospiedums civilizācijā. L.Feierbaha filozofija un antireliģiskās idejas vēsturiski sagatavoja un ietekmēja turpmāko materiālisma attīstību.
Saites.
Materiālisms.
Filozofija un filozofi.
