Aliens

Frankfurte pie Mainas

Frankfurt am Main.
Vācijas rūpniecības centrs, finanšu galvaspilsēta, nu jau arī nozīmīgs Eiropas finanšu centrs.

Atrašanās vieta. Hesenes zemē pie Mainas upes, netālu no tās ietekas Reinā.

Iedzīvotāji - 78 000 (1867.g.); 450 000 (1914.g.); 600 000 (1972.g.), 628 700 (1981.g., 22% ārzemnieku).
Reinas-Mainas aglomerācijā kopā ar Ofenbahu, Hēhsti, Riselsheimu u.c. - 2,5 miljoni iedz.

Vēsture. Frankfurtes pilsētas vietā no I gs. beigām līdz III gs. vidum atradās romiešu, pēc tam alemāņu apmetne.
Ap 500.gadu apvidu iekaroja franki.
Pirmie Frankfurtes pie Mainas pieminējumi rakstos ir no 794.gada, kad minēts Franconofurd - "franku brasls."
Līdz X gs. sākumam bija Austrumfranku karalistes (Vācijas) pirmā galvaspilsēta.
No 1152.gada Franfurtē pie Mainas tika izvēlēti Vācijas karaļi, pēc tam Sv.Romas impērijas imperatori.
No XIII gs. vidus lielu nozīmi ieguva Frankfurtes gadatirgi.
No 1372.-1806.gadam Frankfurte pie Mainas bija impērijas brīvpilsēta.
No 1806.-1813.gadam Reinas savienības sastāvā.
1815.-1866.gados Vācijas savienības brīvpilsēta un šīs savienības seimas savākšanās vieta.
Frankfurtes Nacionālā sapulce (1848.-1849.g.). 1848.-1849.gadu revolūcijas laikā bija Frankfurtes Nacionālās savienības apspriežu vieta - Frankfurtes Nacionālā sapulce. Tā sanāca, lai apvienotu Vaciju un izstrādātu konstitūciju. Tika atklāta 1848.gada 18.maijā. Vācu valstu deputātu liberāli buržuāziskā vairākuma nostajas dēļ sapulce nespēja panākt valsts apvienošanu. 1849.gada 29.martā Frankfurtes nacionālā sapulce pieņēma kompromisa konstitūciju, kurā bija paredzēts izveidot monarhistisku federāciju. 1849.gada jūnijā sapulce izbeidza darbību.
1866.gadā tika iekļauta Prūsijas sastāvā.
1871.gadā Frankfurtē pie Mainas Franču-prūšu kara (1870.-1871.g.) izskaņā parakstīja Frankfurtes miera līgumu ar Franciju, kā rezultātā Vācija sev pievienoja 2 provinces - Elzasu un Lotringu.
XIX gs. beigās līdz XX gs. sākumam Frankfurte pie Mainas kļuva par lielu rūpniecības centru.
XX gs. 30.gados M.Horkheimera vadītajā Sociālo pētījumu institūtā izveidojās vācu filozofijas un socioloģija snovirziens - Frankfurtes skola.
II Pasaules kara beigās tika sagrauts ap 50% māju. Gāja bojā viss vēsturiskais centrs, palika tikai dažas baznīcas. Tradicionālās nelielās pildrežģu mājiņas ar krāšņiem koka krucifiksiem un ornamentiem tagad redzamas vairs tikai uz vecām pastkartēm.
Pēc II Pasaules kara beigām tieši Frankfurtei bija visas iespējas tikt par pēckara Vācijas galvaspilsētu. Tomēr Vācijas pirmā kanclera Konrāda Hermaņa Jozefa Adenauera dzimtā puse bija Bonna, tādēļ Frankfurtei nekā.
Pēc kara pilsēta uzbūvēta gandrīz vai no jauna. 60.gadu beigās, par spīti iedzīvotāju protestiem, pilsētā sāka būvēt debesskrāpjus.
Kopš 1949gada te iznāk dienas laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung."
1968.gadā pilsētā atklāja pirmo metro līniju.
Dzejnieka Volfganga Gētes un publicista L.Bjornes dzimtā pilsēta.

Apraksts. 5.lielākā Vācijas pilsēta. Te atrodas ap 300 bankām, lielāko Vācijas banku mītnēm, tamdēļ pilsētu šodien sauc par Vācijas finanšu galvaspilsētu - Bankfurti. Te atrodas arī Eiropas Centrālā banka.

Aplūkojamie objekti. 
Vilhelma Branta laukums. Te atrodas lielas zildzeltenas eiras totēms. 

Rātslaukums. Atjaunots kā vecais.
Rātsnama Ro:mer ansamblis. XV gs., gotika. Atjaunots 1951.g.
Sv.Bartolomeja doms. Ap 1250.g., gotika, atjaunots 1953.g.
Sv.Leonarda baznīca. 1219.g. Pārbūvēta 1430.-1536.gados.
Dominikāņu baznīca. 1238.g., pārbūvēta 1472.g., pēc II Pasaules kara atjaunota modernās arhitektūras formās.
Sv.Nikolaja baznīca. 1290.-XV gs.
Dievmātes baznīca. 1320.-1509.g.
Nocietinājumu mūru torņi. XV gs.
XIV-XVI gs. dzīvojamās un sabiedriskās ēkas.

Maintower. Vienīgais pilsētas debesskāpis, kura jumts atvērts publikai.

Gētes muzejs. Neīsts, jo tas tika sagrauts 1945.gada 22.martā bumbošanā.

Frankfurtes opera. Arī tikusi sagrauta bumbošanā kara beigās. Tās drupās līdz pat vēlajiem 70. auga koki. Cilvēki tās sauca par Vācijas skaistākajām drupām. Tā par jaunu atvērās tikai 1981.gadā.

Universitāte. 1914.g.
Pilsētas un universitātes bibliotēka. 1668.g.
Vācu bibliotēka. 1946.g.
Vēstures muzejs. 1878.g.
Agrīnās vēstures muzejs. 1937.g.

Gētes universitātes Medicīnas fakultātes Tiesu medicīnas institūts. Līdz 1937.gadam šai savrupmājā dzīvojuši bagātnieki un tā saukta par Pūču villu.

Vācijas biržas ēka. Centrā.

Gājēju tilts pāri Mainai.

ECB jaunais debesskrāpis. Atklāts 2015.gada 18.martā. 185 m augsts, izmaksājis ap 915 miljardiem Ls (1,3 miljardus eiru). Atklāšanu atzīmēja arī ar vardarbīgiem antiglobālistu protestiem - ievainoti ap 90 policistiem, aizturēti ap 350 antiglobālistiem.

Maksa Planka ZPI.
ZOO.

Saites.
Vācija.