Fidži salas
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 6574 skatījumi
Fiji.
Salu grupa un Fidžijas valsts uz tās Okeānijā, Mikronēzijas DA.
Platība - 18 200 km2.
Iedzīvotāji - 361 000 (1957.g.). No tiem fidžieši >148 000 (1956.g.). Antropoloģiski un pēc valodas fidžieši pieder melanēziešiem, pēc kultūras - polinēziešiem.
Vēsture. Leģendārie Fidži salu civilizatori, kas ieradās no austrumiem, dibināja savu pirmo apmetni pludmalē Ra.
Eiropieši atklāja Fidži salas 1643.gadā - to veica holandiešu jūrasbraucējs Tasmāns.
Bija Lielbritānijas kolonija.
Ieguva neatkarību no Lielbritānijas XX gs. 70.gados.
Ģeogrāfija. Kopumā 322 salas, lielākās: Vitileva (10 500 kvkm), Vanualeva (5500 kvkm), Kandava (535 kvkm), Taveuna (533 kvkm), koro, Ngava, Ovalava. Austreņu daļā atrodas Lau salas, ZR - Jasavas salas, uz ziemeļiem - Rotuma.
Ģeoloģija. Lielākā daļa salu ir vulkāniskas izcelsmes, ir arī ap 480 koraļļu rifu.
Pārsvarā plato, ko šķērso atsevišķas grēdas. Lielākais augstums ir Tomanivas virsotne Vitilevas salā - 1322 m.
Klimats. Tropisks, mitrs.
Nokrišņi - 1500-4000 mm/gadā.
Hidroloģija. Vitilevā īsas, ūdeņiem bagātas upes - Reva, Singatoka.
Daba. Tropiskie meži ar vērtīgām koksnēm, savannas tipa augu valsts. DA nogāzēs mitrie tropu meži, ZR nogāzēs un vidienē sausos apgabalos - savannas, piekrastē mangroves.
Fidži salu florā ir ap 500-600 augu sugu, vietām līdz 50% sugu ir endēmiskas. Kā vecākā un bagātākā Fidži salu flora ietilpst Fidži Floristiskajā apgabalā.
Zemkopība - cukurniedres, kokospalmas, banāni, ananāsi, kaučuka koki, kafija, kakao, kokvilna, ciyrusaugi.
Lopkopība - lielie ragulopi.
