Aliens

Formālisms mākslā

Estētikā, literatūrā un mākslā.

Uz subjektīvo ideālismu balstīta teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un absolutizē mākslas darbu formu. Reālisma pretstats. Formālisms radās XIX gs. beigās un XX gs. sākumā un izpaudās dažādos modernos mākslas novirzienos - kubismā, fovismā, futūrismā, abstrakcionismā u.c.
Galvenie formālisma teorētiķi - E.Hansliks, K.Fīdlers, Ā.Hildebrands, A.Rīgls uzskata mākslu par "tīru formu" sfēru, kam nav sakara ar sociālās dzīves likumībām un sabiedrības idejām. Formālisms ir būtiska mākslas un kultūras vispārējas krīzes izpausme.
forma rodas vienlaikus, katrs formas elements daiļdarbā ir saurīgs un palīdz atklāt darba kopīgo saturu. Pretstatā formālismam, kas atrauj formu no satura un atzīst, ka tā ir skaista pati par sevi, un naturālismam, kas identificē formu ar saturu, materiālisma estētika satura un formas savstarpējo dialektisko atbilstību atzīst par vienu no galvenajiem mākslinieciskajiem kritērijiem.

Izteic saturu mākslas darbā un ir nepieciešams tā komponents.
Parasti formas jēdzienu saista ar mākslas darba ārējo apveidu, bet tā ir tikai viena formas funkcija. Formas būtība mākslas darbā saistās ar tādiem jēdzieniem kā kvalitāte, kompozīcija, u.tml. Mākslā svarīga ir formas un satura vienotība.
Dažkārt gan forma tiek atrauta no satura, un mākslas darbs eksistē vienīgi formas dēļ - šādu parādību mākslas pasaulē sauc par formālismu. Tas novērojams tādos modernās mākslas novirzienos kā dadaismā, popmākslā u.c. Nepareizi ir nosaukt par formālismu mākslinieka tieksmi dabā esošo formu neattēlot naturāli, bet to vispārināt vienkāršojot, stiliējot, abstrahējot un pārveidojot atbilstoši savai mākslinieciskajai iecerei.

Saites.
Formālisms.