Formālisms
Filozofijā. Koncepcija, kas atrauj lietu un parādību formu no satura un reducē konkrētos procesus uz abstraktām bezsatura formulām un shēmām. Formālisma avots ir teorijas atrautība no prakses.
Matemātikā. Virziens, kas matemātiskā pamatojuma problēmas risina ar formāli aksiomātisku konstrukciju palīdzību.
Estētikā, literatūrā un mākslā. Uz subjektīvo ideālismu balstīta teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un absolutizē mākslas darbu formu. Reālisma pretstats. Formālisms radās XIX gs. beigās un XX gs. sākumā un izpaudās dažādos modernos mākslas novirzienos - kubismā, fovismā, futūrismā, abstrakcionismā u.c.
Galvenie formālisma teorētiķi - E.Hansliks, K.Fīdlers, Ā.Hildebrands, A.Rīgls uzskata mākslu par "tīru formu" sfēru, kam nav sakara ar sociālās dzīves likumībām un sabiedrības idejām. Formālisms ir būtiska mākslas un kultūras vispārējas krīzes izpausme.
Sadzīvē. Sīkumainība formalitāšu ievērošanā, būtiskā ignorēšana.
